Pēdējo nedēļu laikā plašumā iet problēmas autopārvadājumu nozarē Eiropā. Šoferu trūkuma dēļ plaša krīze septembrī izgaismojusies Lielbritānijā, kur degvielas uzpildes stacijas palikušas bez degvielas piegādēm, bet lauksaimniekiem nākas izliet pienu, jo to gluži vienkārši nevar savākt pārstrādes uzņēmumi. Tomēr šoferu trūkuma izraisītās problēmas mums ir daudz tuvākas, nekā varbūt varētu domāt.

Jau vēstījām, ka pandēmija, izstāšanās no Eiropas Savienības un citas ligas radījušas krīzi Lielbritānijas pārvadājumu sektorā, kur novērojams kravas automobiļu šoferu deficīts. Tas negatīvi ietekmē piegādes tirgotājiem un citās nozarēs strādājošajiem. Autopārvadājumu asociācija lēš, ka Lielbritānijai vajadzīgi vēl 100 tūkstoši autovadītāju, lai apmierinātu pieprasījumu pēc šoferiem. Latvijas Radio zināmi vairāki gadījumi, kad no Latvijas emigrējuši iedzīvotāji ar kravas auto tiesībām kabatā saņēmuši valsts sektora vēstules ar darba piedāvājumiem.

Tomēr Anglija, kur šī krīze izskan visskaļāk, nav vienīgā ar šoferu trūkumu. Arvien vairāk to izjūt arī Latvijas uzņēmēji.

Autopārvadājumu firmas "Heders" saimnieks un Autopārvadātāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Arkādijs Praiss stāsta, ka problēma nav radusies šodien, bet uzkrājusies daudzu gadu garumā. Ar kravas pārvadājumiem Praiss nodarbojas vairāk nekā 25 gadus. Tagad kravas šofera profesijai vairs neesot prestiža.

Latvijā ir 20 tūkstoši kravas auto licenču, bet mums nav 20 tūkstošu autovadītāju. Arkādijs Praiss lēš, ka šoferu ir labi ja puse no licencēm. Tāpēc preces uz Latviju ved ilgāk un ar kavējumiem, bet eksporta lietas – kokmateriālus, metālu, kūdru un citas – mūsu kompānijas jau var izvēlēties – vest vai nevest, tādējādi audzējot cenas. Šo iemeslu dēļ kompānijas cenšas nolīgt trešo valstu pilsoņus darbam Latvijā un starpvalstu pārvadājumiem.

Šoferu trūkumu vērtē viens no nozares līderiem kompānijas "Kreiss" vadītājs Andrejs Kuzņecovs?

Autopārvadājumu firmas "Heders" saimnieks un Autopārvadātāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Praiss stāsta, ka citās valstīs, piemēram, Lietuvā un Polijā, trešo valstu darbaspēka piesaiste ir vienkāršāka. Pie mums ilgāks laiks paiet vīzas kārtošanā, turklāt tas ir dārgāk un sarežģītāk. Piemēram, Polijā kravas mašīnas šoferis visu varot nokārtot vienā dienā, bet pie mums tas aizņem no divām nedēļām līdz pat mēnesim. Pašam Praisam atbraucis potenciālais darbinieks no Krievijas, sākumā nācies desmit dienas pavadīt karantīnā, tad varēja sākt reģistrēt dokumentus un kārtot atbilstošo kvalifikāciju Ceļu satiksmes un drošības direkcijā, kur tādas lietas darāmas klātienē.

Arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtē, ka pandēmija īpaši skārusi pārvadājumu nozari: laiku aizņem formalitātes, apgrūtināta trešo valstu šoferu strādāšana pie mums, turklāt šie autovadītāji arī biežāk saslimst.

Tomēr situāciju pie mums vēl būtiskāk varētu nokaitēt Lietuvas nacionālās autopārvadātāju asociācijas "Linava" paziņojums, ka arvien vairāk turienes uzņēmumu meklē iespējas biznesus pārcelt uz citām Eiropas valstīm, tajā skaitā Latviju, jo izjūt ne tikai šoferu trūkumu, bet arī kritizē nesakārtotu biznesa vidi kaimiņvalstī.