Kredītkaršu kompānijām jādara vairāk, lai sargātu klientus no negodīgas komersantu prakses

Kredītkaršu kompānijām „Mastercard”, „Visa” un „American Express” ir jādara vairāk, lai pasargātu klientus no negodīgas komersantu prakses. Tā uzskata Eiropas Komisija un vairāku valstu patērētāju sargi. Runa ir par gadījumiem, kad klients uzskata, ka ir nopircis vienu pakalpojumu vai preci, bet sev nenojaušot patiesībā ir parakstījies uz regulāru abonēšanas maksu. Kā varētu cīnīties ar šādiem negodīgas komercprakses gadījumiem?

Tā kā iepirkšanās internetā kļūst arvien plašāk izplatīta, ar to saistītās problēmas un riski arī kļūst redzamāki. Viena no problēmām, ko parādīja Eiropas Komisijas uzdevumā veiktais pētījums, ir ka klienti mēdz līdz galam nezināt, ko patiesībā viņi pērk. Problēmas būtību iezīmē Eiropas patērētāju organizācijas BEUC maksājumu eksperts Žans Allikss

Lai palīdzētu novērst šādu negodīgu praksi, Eiropas Komisija un patērētāju sargi ir vērsušies pie trim lielākajām maksājumu karšu kompānijām – „Mastercard”, „Visa” un „American Express”.

Kā norāda Eiropas Komisijas preses sekretārs Kristiāns Vīgands (Christian Wigand), kompānijas tiek mudinātas ievietot maksājumu logā skaidru informāciju par to, ka pircējs dod piekrišanu ne tikai pirmajam maksājumam, bet arī tam, ka katru mēnesi no viņa konta tiks iekasēta abonēšanas maksa.

Šo problēmu varēs atrisināt diezgan viegli, uzskata patērētāju organizācijas eksperts Allikss. Tas tādēļ, ka trīs pasaules milži - „Mastercard”, „Visa” un „American Express” parasti nevēlās uzņemties atbildību par uzņēmēju, un it sevišķi negodīgu uzņēmēju, rīcību.

Tomēr šādi krāpniecības gadījumi ir salīdzinoši liels retums. Tie veido tikai ap 10% no kopējā problēmu loka, saka BEUC eksperts. Tādēļ varētu teikt, ka Eiropas Komisija ir nolēmusi ķerties vienai no vienkāršāk risināmajām problēmām. Krietni lielākus draudus patērētājiem tiešsaistē sagādā viltus interneta banku lapas, saka Allikss.

Eiropas Komisijas pasūtītā pētījuma autori piebilst, ka summas, ko cilvēki zaudē interneta krāpniecības gadījumos parasti nav pārāk lielas. Tomēr ja aprēķina to kopējo apjomu, tad veidojas jau cita aina. Kopējie Eiropas iedzīvotāju zaudējumi no dažādiem negodīgiem gadījumiem divu gadu laikā sasniedza 24 miljardus eiro.

Turklāt pēc saskarsmes ar negodīgiem pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem internetā cilvēki var sākt baidīties iegādāties preces un pakalpojumus tiešsaistē. Pētījuma dati liecina, ka gandrīz 80% no tiem, kas ir saskārušies ar krāpniecības gadījumiem internetā, ir emocionāli cietuši. Līdz ar to patērētāju sargi iesaka cilvēkiem būt ļoti vērīgiem, veicot darījumus.