Pēc 2014. -2016. gada krīzes Krievijas ekonomika atgriezusies pie izaugsmes. Tomēr joprojām jūtama naftas cenu krituma un sankciju ietekme. Investīcijās no ārvalstīm zaudēti simtiem miljoni eiro, rublis joprojām ir salīdzinoši vājš, un iedzīvotāji iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu savos maciņos pārāk neizjūt.

Krievijas ekonomikai, kas lielā mērā atkarīga no naftas produktu eksporta, pēdējos gados nav klājies pārāk spoži. 2014.gada vasarā barels jēlnaftas maksāja vairāk nekā 100 ASV dolārus, dažos mēnešos cena samazinājās uz pusi. Krievijas ekonomika ieslīga gandrīz divus gadus ilgā recesijā, no kuras izkļūt izdevās tikai 2017.gadā. Vienlaikus pēc Krimas aneksijas 2014.gadā Eiropas Savienība un ASV pret Krieviju ieviesa ekonomiskās sankcijas par tās lomu konfliktā Ukrainas austrumos, uz ko Maskava atbildēja ar pārtikas produktu embargo.

Šie ir iemesli, kādēļ kopš 2014.gada vidus ārvalstu investīcijas Krievijā samazinājušās par vidēji vismaz 700 miljoniem dolāru ceturksnī. Par liecina Somijas centrālās bankas ekspertu martā publicētie aprēķini, stāsta Somijas Bankas ekonomists Iikka Korhonens.

Korhonens skaidro, ka investīciju kritumam pamatā bijušas gan naftas cenu svārstības, gan sankcijas.

Tagad Krievijas ekonomika atgriezusies pie izaugsmes. 2018.gadā tā augusi par 2,3%, apsteidzot gan pašas valdības, gan Starptautiskā Valūtas fonda prognozes. Krievijas statistikas dienests "Rosstat" paziņoja, ka valsts iekšzemes kopprodukts pērn, rēķinot eiro, sasniedzis gandrīz 1,4 triljonus, kas gan joprojām ir mazāk, nekā pirms 2014.gada.

Tomēr izaugsme ir, tostarp pateicoties būvniecības izaugsmei. Arī naftas cena pamazām atkopusies līdz aptuveni 60 dolāriem par barelu. Latvijas Universitātes ekonomikas profesors Jānis Priede norāda, ka Krievijas ekonomika joprojām saskaras ar izaicinājumiem, tomēr pēdējā laikā cenšas sagrupēties, tostarp veidojot rezerves.

Kas attiecas uz Krievijas galvenajiem tirdzniecības un sadarbības partneriem, pēdējos gados nozīmīgas izmaiņas nav notikušas, vērtē Priede. Viņš norāda, starp galvenajiem Krievijas partneriem ir tādas valstis kā Ķīna, Nīderlande, Vācija, Baltkrievija.

Kaut IKP aug, iedzīvotāju reālā ienākuma rādītāji pēc nodokļu nomaksas un ņemot vērā inflāciju tomēr stagnē, liecina tie paši “Rosstat” dati.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.