Krustpils novadā plāno būvēt olu un olu produktu ražotni

Krustpils novadā bijušā Jēkabpils lidlauka degradētā teritorija pamazām tiek pārvērsta par industriālo zonu. Drīzumā jau esošos uzņēmumus ar jaunu, ražotni cer papildināt investors, kas tur vēlas izveidot olu un olu produktu ražotni.

Investors, kas vēlas Krustpils novadā izveidot olu un olu produktu ražotni, ir SIA “Gallusman”. Projekts paredz līdz 100 miljoniem eiro lielas investīcijas moderna ražošanas kompleksa izveidei. Galvenā saražotā produkcija būs čaumalu olas un dažādi olu produkti, piemēram, olu masas ar vai bez piedevām, tāpat arī olu pulveris, vārītas olas, uztura bagātinātāji un citi produkti. Aptuveni 90 procenti no visas produkcijas paredzēti eksportam. Viens no galvenajiem ekonomiskajiem ieguvumiem reģionam būs aptuveni 200 jaunas darba vietas, uzsver uzņēmuma “Gallusman” līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.

“Pamatā mēs sagaidām, ka varētu būt šīs darbavietas tieši vietējiem iedzīvotājiem. Ja mēs radīsim šo darba vietu un viņa būs pietiekami efektīva, mēs spēsim samaksāt sociāli atbildīgu darba algu, kas būs konkurētspējīga ar darba atalgojumu, kas ir ārzemēs. Līdz ar to arī tie cilvēki, kas ir aizbraukuši prom no šī reģiona, varēs atgriezties atpakaļ savā dzimtajā vietā.”

Tāpat Arnis Veinbergs uzsver, ka ražotnē būs nepieciešami plaša spektra darbinieki.

“Sākās ar veterinārārstiem, ar zootehniķiem, ar putnkopēju operatoriem, ar laboratorijas speciālistiem, tālāk ar tehnisko personālu, kas ir mehāniķi, elektriķi, apkalpojošie speciālisti. Tas nozīmē to, ka darbu varēs atrast veselas ģimenes.”

Plānots, ka bijušā Jēkabpils lidlauka teritorijā tiks ierīkotas deviņas jaunputnu novietnes un 16 dējējvistu novietnes, putnu barības ražotne, olu šķirošanas un pārstrādes cehs, noliktavas un cita nepieciešamā infrastruktūra. Tādējādi labums arī pašvaldībai, jo tās teritorijā tiks sakārtoti aptuveni 50 hektāri degradētas teritorijas. Turpina Krustpils novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Monika Kauranena.

“Kompleksa izveide veicinās teritorijas sakārtošanu, kas šobrīd tieši tajā vietā ir diezgan degradēta. Tāpat radīs labvēlīgus apstākļus arī citu ražošanas uzņēmumu piesaistīšanai tieši šajā mūsu pusē.”

Ražotnes izveidi lidlauka teritorijā atbalsta arī lielākā daļa iedzīvotāju, kuri piedalījās aptaujā, kas tika organizēta internetā un šonedēļ noslēdzās. No 500 respondentiem vairāk nekā 80 procenti pilnībā vai drīzāk atbalsta ieceri. Tāpat lielākā daļa aptaujas dalībnieku pauda uzskatu, ka ražošanas komplekss neradīs negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi vai radīs nelielu nelabvēlīgu ietekmi. To, ka ražotne tiks veidota par videi draudzīgu apliecina arī investors, kas paredzējis efektīvu risinājumu galvenajai problēmai – ko darīt ar putnu mēsliem, kas varētu būt cēlonis sliktai smakai. Mēsli tiks uz vietas pārstrādāti. Skaidro  SIA “Gallusman” valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.

“Iepazīstoties ar apkārtējo ražotāju pieredzi, mēs redzam, ka tieši šī mēslu glabāšana rada šo lielāko spiedienu uz apkārtējo vidi. Viens no labākajiem veidiem tieši mēslojumu ražot uzreiz no svaigiem kūtsmēsliem. Līdz ar to mēs veidojam aprites ekonomiku, ka mēs saņemam no laukiem graudus, un kā atlikums, kas veidojas no ražošanas, ir mēsli, kurus mēs katru dienu savācam, bagātinām, izžāvējam, granulējam un veidojam organisko mēslojumu, ko atgriežam atpakaļ zemniekiem. Tādā veidā šī ietekme uz vidi vai piesārņojums tiek novērsts līdz minimumam.”

Arī ietekmes uz vidi novērtējumā, kurā tika vērtēta ražotnes darbības ietekme uz gaisa kvalitāti, troksni, augsni, ūdeņiem un grunti, kā arī citiem parametriem, secināts, ka darbības ietekme nepārsniegs valstī noteiktās pieļaujamās normas. Arnis Veinbergs turpina par zaļo domāšanu.

“Tas, kam mēs pievēršam ļoti lielu uzmanību, lai mūsu ražošana būtu neatkarīga no fosilajām enerģijām, bet lai būtu no atjaunotām enerģijām.

Tas sevī ietver to, ka mēs izmantojam šķeldas katlu māju savā projektā, mēs gribam izmantot arī saules baterijas , lai enerģiju saražo. Domājam ilgtermiņā, kā izveidot koģenerāciju no biomasas, ko mēs arī iepirksim.”

Tikko ir noslēgusies sabiedriskā apspriešana par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Projektu būs iespējams turpināt pēc tam, kad par ziņojumu būs saņemts pozitīvs atzinums no Vides pārraudzības valsts biroja. Investors plāno būvniecības darbus uzsākt šī gada beigās un pabeigt divu gadu laikā, tātad ražotnes ekspluatācija varētu sākties pēc aptuveni trim gadiem.