Latgalē zemnieki vēlas gan lielākus tiešmaksājumus, gan lielāku atbalstu “mazajiem”

Latvijas lauksaimnieki un lauksaimniecības organizāciju pārstāvji nav apmierināti ar Eiropas Savienības piedāvāto nākošās septiņgades finansējuma sadali un kopējās lauksaimniecības politikas  finansējumu. Tā kā tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem joprojām nesasniedz 90% no ES valstu vidējo atbalsta līmeņa, pašlaik galvenais mērķis ir panākt  līdzvērtīgus tiešmaksājumus ar citām ES valstīm. Latgalē uzrunātie  lauksaimnieki vēlas Latvijā  ne tikai lielākus tiešmaksājumus, bet arī  gribētu redzēt valstī lielāku skaitu ražojošo lauksaimnieku un vēlētos lielāku atbalstu arī mazajiem zemniekiem.

Ciblas novada Zemnieku saimniecība “Ezerlīči” nodarbojas ar graudu un zālāju sēklas audzēšanu. Saimniecības īpašnieks Aivars Trons atzīst, ka nākotnē gribētu redzēt Latvijā vairāk tieši ražojošo lauksaimnieku.

“Ņemot vērā to, ka Latvija uz platības maksājumiem piesakās 60 000 lauksaimnieki, bet tirgum reāli ražo 15 000. Tie, kas nodarbojas ar lauksaimniecību Latgalē un ir to 15 tūkstošu ražojošo starpā, es domāju, dzīvo pietiekoši labi. Pārējie 45 000 ir platības maksājumu saņēmēji, un tieši par tiem ir jādomā valstij.”

Tomēr viņš uzskata, ka valstij vairāk būtu jādomā par savas ražošanas atbalstīšanu, protekcionismu. Tāpat Aivars Trons uzskata, ka saimniecības turpmākajai attīstībai un spējais konkurēt starptautiskajā tirgū galvenais šķērslis ir tiešmaksājumu nevienlīdzīgā sadale starp ES valstīm. “Es domāju, ka valstij vispirms ir jācīnās par savas valsts interesēm, jo pašreizējais finansējums ne tuvu nav tam, kādu mums solīja, stājoties Eiropas Savienībā. Pēc labākajām prognozēm mēs tikai 2027. gadā varētu sasniegt 77% no Eiropas vidējā platību maksājuma.”

Preiļu novada Pelēču pagasta  piemājas saimniecības “Lielezeriņi” saimnieks Donats Valainis ir tā saucamais “mazais zemnieks” un kopā ar ģimeni apsaimnieko nedaudz vairāk kā 30 ha zemes, audzē gaļas lopus. Viņš pārliecināts, ka mazo lauksaimnieku atbalsts ir pārāk mazs, lai saimniecība varētu attīstīties.

“Par subsīdijām zemnieks nevar nopirkt 10 ha zemes. Subsīdijas ir pārāk mazas. Pirmām kārtām ir jāatbalsta tie mazie zemnieki, kuri paliek uz vietas. Mazajam jādot iespēja darboties. Ja “mazie” sāks dzīvot, viņiem apkārt sāks dzīvot pārējie, augs ģimenes un attīstīsies arī zemkopība.”

Biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre   uzskata, ka pašlaik  Latvijas valdībai ir jācenšas panākt izmaiņas Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma sadalē un tad jau varēs lemts, kā šos līdzekļus sadalīt savā valstī. “Tāpēc mēs arī pagājušajā nedēļā tikāmies ar mūsu ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, kuram šonedēļ 19. jūnijā Briselē turpināsies sarunas par  daudzgadu budžetu. Platību maksājumi    Latvijā ir bijuši vieni no zemākajiem Eiropā un mums tagad ir jādara viss, lai panāktu lielāku lauksaimniecības budžetu un jau tad, vadoties no jaunajām uzstādījumiem būs jāveido Latvijas politika. Lielas izmaiņas pašreiz nav plānotas, jo Eiropā netiek runāts par kardinālu lauksaimniecības politikas maiņu. Tās varbūt ir tikai uzsvaru maiņas.”

Eiropas Savienības daudzgadu budžetā no  2021. līdz 2027. gadam  provizoriski plānots, ka Latvijas tiešo maksājumu apjoms perioda beigās būtu tikai 77% no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa. Lai Latvija sasniegtu vismaz 90%  ir nepieciešami papildu 267 miljoni eiro.