Karš Ukrainā apliecina, cik svarīga ir katras valsts neatkarība energoresursu jomā. Lai mazinātu Latvijas atkarību no Krievijas gāzes, kuru izmanto arī elektroenerģijas ražošanā, valdība uzdevusi Latvenergo un Latvijas valsts mežiem līdz šī gada 1. maijam izveidot kopuzņēmumu. Tā pienākums būs izveidot lielus vēja parkus uz valsts īpašumā esošas zemes. Līdz šim vēja parkus vairākās Latvijas vietās gribēja celt uzņēmēji, bet pret to iebilda iedzīvotāji un pašvaldības. Vai valsts nekropļos konkurenci, uzticot vēja parku būvniecību valsts uzņēmumiem, nevis privātiem investoriem?

Pēdējos divus gados Latvenergo ap 60% elektrības saražo no atjaunīgajiem resursiem, galvenokārt HES. Ne vienmēr ūdens līmenis ir pietiekams, tāpēc pārējais elektrības apjoms tiek saražots no gāzes. Aizstāt gāzi palīdzētu vēja enerģija un jaunais kopuzņēmums plāno Latvijā izveidot vairākus desmitus vēja parku ar vismaz 10 vēja turbīnām katrā. "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs skaidro, ka "Latvenergo" ar Latvijas valsts mežiem kopuzņēmums tiks veidots bez valsts atbalsta, no abu uzņēmumu līdzekļiem.

"Latvenergo" uzsākusi sarunas un izpēti par vēja parku izveidi 5 pašvaldībās – Aizkrauklē, Balvos, Limbažos, Ventspilī un Ludzā. Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs uzsver –  nedrīkst aizmirst, ka ieguvumam no vēja parkiem jābūt arī pašvaldībām un iedzīvotājiem.

Diskusijas par pašvaldību finansiālo ieguvumu no vēja parkiem turpinās, bet gala lēmums vēl nav pieņemts. Elektroenerģētiķu un Energobūves asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis uzskata, ka vēja parki jābūvē ne tikai valsts uzņēmumiem, būvniecībā jāiesaista arī privātie investori.Plānots, ka vēja parki Latvijā darbu varētu uzsākt 2026., 2027. gadā.