Latvijā audzētie graudi tiek vesti ārā arī caur Liepājas ostu

Šobrīd valda neskaidrība par graudu cenām. Cenu lejupslīdi pasaules tirgos ietekmējis Ķīnas koronavīruss, skaidro uzņēmuma „Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža. Tajā pat laikā pašmāju zemnieku sasētajiem labības laukiem līdz šim ir bijuši labvēlīgi ziemošanas apstākļi, kā arī daudziem izdevies noslēgt līgumus par samērā augstu cenu daļai no nākamā gada ražas. Kāda ir situācija pašlaik, vairāk interesējās Inga Ozola.

Kamēr nav sākušies pavasara un vasaras zemes darbi Durbes novada zemnieka Ērika Putra un viņa dēlu saimniecībā „Pilādži” tiek īstenots kārtējais projekts, kam izdevies piesaistīt ES finansējumu. Par vairāk nekā 300 tūkstošiem eiro tiek būvēti graudu uzglabāšanas torņi.  "Pabraukšu tik apakšā, iebērs graudus un braukšu uz ostu," - saka zemnieks.

Lai atvieglotu graudu nodošanu, visi zemnieki cenšas būvēt sev kaltes un uzglabāšanas torņus, jo tirgus ir ļoti mainīgs. Ja augustā pat cena nokrita līdz 160 eiro par tonnu pārtikai un daudzi, kuriem nebija, kur uzglabāt,  bija spiesti par tādu cenu adot, tad tagad ir  minimums 180 – 185 eiro par tonnu. Par katru tonnu var nopelnīt 25 eiro, ja ir kur uzglabāt.

Iekārtas ir dārgas, un tās netiek uzstādītas vienam gadam, spriež zemnieks.

Man vēl joprojām strādā pirms 40 gadiem kolhoza laikā būvētās iekārtas. Protams, jaudas man vajag lielākas, tagad man rudenī būs kur uzglabāt 6000 tonnas.

Ēriks Putra iztiek pats, taču mazākiem zemniekiem, kuriem ir ap 100 hektāriem zemes, ir svarīgi darboties kooperatīvā, lai graudus varētu uzglabāt un pārdot par labu cenu. Ja raugās no zemnieku pozīcijām, cenas pašlaik ir apmierinošas, uzsver „Latraps” valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Cenas ir tādas, kas ļauj skatīties ar perspektīvu uz priekšu un cerēt uz labu ražu un labiem  ienākumiem. Par pērnā gada ražu, tā jau praktiski ir pārdota. Cenas tagad jau maz ko izsaka, tikai statistikai. Ja par nākamā gada ražu, tā ir aktivitāte, uz ko zemnieki ļoti skatās. Janvāra beigās bija smuks lēciens  - 190 eiro par tonnu, ka bija uzstādīts kā vēlamais nākamā gada ražai.  

Šobrīd gan pasaules tirgos valdot lielas neskaidrības un notiek cenu lejupslīde, uzsver Edgars Ruža. 

Ir neliels kritums, saistībā ar šo te koronavīrusu. Ir neskaidrības, kas notiks pasaulē. Ķīna ir viens no vislielākajiem patērētājiem. Ar šo te cīņu pret slimību bremzē visu ekonomiku, un tas attiecas uz cenām. 

Latvijas graudi tiek eksportēti uz Tuvajiem austrumiem, Saūda Arābiju un Āfrikas valstīm, savukārt Ķīnas tirgus vēl nav,  turpina „Latraps” valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Visi ved uz vieniem un tiem pašiem tirgiem, kur mūsu graudi vislabāk iederas. Ķīna mums nav, jo nav sakārtotas visas attiecības, sanitārās prasības utt.  Kaut kad tas tirgus būs arī mums, no Lietuvas pirmās kravas ir aizgājušas ar lieliem piedzīvojumiem. Pagaidām mums šie tirgi pietiek.

Zemnieks no Durbes novada Ēriks Putra savus izaudzētos graudus katru gadu ved uz Liepājas ostu, turklāt ar mūsdienīgu tehniku. Nevar salīdzināt ar neatkarības pirmajiem gadiem.

Senāk tuvākā graudu pieņemšana bija Saldū un Dobelē, 150 km, tad vēl bija gaziki, ziliņi, celtspēja nekāda, grūti bija, bet nu tie graudi arī nebija tik daudz, nemācējām izaudzēt kā tagad. Cenas gan tad bija ļoti, ļoti zemas, un praktiski ar graudiem neko nevarēja nopelnīt.

Kā zināms, Liepājā ir pabeigti ostas padziļināšanas darbi līdz 14 metriem. Ir izrakti ceļi un izbūvēta kuģu tauvošanās vieta ostas akvatorijā. Līdz šim kuģu piekraušana tika pabeigta atklātā jūrā.  Pagājušā gadā caur Liepājas ostā pārkrautas 2, 9 miljoni tonnas graudu.