Pasaulē strauji aug elektroenerģijas cenas, tāpēc Latvijā jādomā, kā panākt enerģētisko neatkarību. To var izdarīt, attīstot vietējo enerģijas ražošanu no atjaunīgajiem resursiem un viens no risinājumiem ir vēja enerģijas izmantošana. Latvija gan pēdējos 10 gados nevar lepoties ar vēja parku attīstību un šai ziņā mūs apsteiguši kaimiņi – Igaunijā vēja enerģiju izmanto piecas reizes, Lietuvā pat 10 reizes vairāk nekā Latvijā.

Latvijā šobrīd darbojas divi vēja parki – Grobiņā un Ventspils pusē. Abos saražo pusi no Latvijā iegūtās vēja enerģija – 40 MW, otru pusi saražo individuālajās turbīnās un kopīgā jauda ir 80 MW. Latvijas Vēja Enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs stāsta, ka arī nākamos vēja parkus būvēs Kurzemē.

Lai gan Vēja Enerģijas asociācijas veiktā aptauja liecina, ka 80% iedzīvotāju atbalsta vēja parku būvniecību, tomēr situāciju pēdējos 10 gados Toms Nāburgs raksturo īsi – uzņēmēju interese par vēja parku būvniecību ir, infrastruktūra ir, bet pietrūkst politiskā un likumdošanas atbalsta.Tukumā un Dobelē pret vēja parku būvniecību iebilda gan iedzīvotāji, gan pašvaldības. LPS padomnieks enerģētikas jautājumos Andris Akermanis vērtē, ka līdz šim arī valsts nav pietiekami darījusi, lai sakārtotu likumdošanu un skaidrotu situāciju iedzīvotājiem.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns stāsta, ka, vadoties pēc zinātniskajām prognozēm, Latvijā plānots attīstīt divus virzienus – saules paneļus, kas vairāk tiks izmantoti pašpatēriņam un lielus projektus vēja enerģijas attīstībai, kas netiks finansiāli atbalstīti no valsts puses.

Līdz 2030. gadam Latvija plāno uzstādīt 800 MW vēja enerģijas jaudas,  tātad 10 reizes vairāk nekā šobrīd. Igaunijas plāns ir 1000 MW, bet Lietuva – 2000 MW vēja enerģijas jaudas.