Kāds aizvadītais gads bijis Latvijas uzņēmējiem? Īsi sakot - ļoti dažāds. Piemēram, IT nozare aug jau daudzus gadus pēc kārtas. Savukārt, kokapstrādē, kas ilgus gadus bija ekonomikas flagmanis, šis gads bijis krietni sarežģītāks. Bet Latvijas graudu audzētāji šogad nokūluši rekordražu – trīs miljonus tonnu graudu.
Raibs un dažādām nozarēm atšķirīgs gads – tā 2019. gadu uzņēmējdarbībā vērtē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Kokrūpniecība ilgus gadus bijusi Latvijas lielākā eksporta nozare, bet šis gads nebija tik veiksmīgs kā iepriekš arī Latvijas flagmanim – akciju sabiedrībai „Latvijas finieris”, kurā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku. „Latvijas Finiera” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis stāsta, ka uzņēmuma attīstību ietekmēja notiekošie procesi Eiropā un pasaulē.
Rekordražu šogad nokūluši Latvijas graudu audzētāji – 3 miljonus tonnu. Trešo daļu no tiem izaudzējuši kooperatīva “Latraps” 1054 biedri, kam šī gada raža bijusi divreiz lielāka nekā gadu iepriekš. Kooperatīva valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža stāsta, ka tas bijis liels darbs un izaicinājums – izaudzēto nokult, izkaltēt un pārdot.
Nākamgad uzņēmējiem jārēķinās ar lēnāku tautsaimniecības izaugsmi, bet LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš krīzei iemeslus šobrīd neredz. Lai gan atalgojums aug straujāk nekā produktivitāte, kredīti iedzīvotājiem un uzņēmumiem šogad palielinājušies tikai par 5%, bet uzņēmumu noguldījumi Latvijas bankās auguši par 25%.
Jānis Endziņš vērtē, ka šobrīd par attīstību nākotnē vairāk ir jautājumu nekā atbilžu. Latvija ir maza valsts un salīdzinoši maza ekonomika. Tāpēc esam atkarīgi no norisēm eksporta tirgos, līdz ar to, domājot par nākotni, jāsaglabā zināma piesardzība.
Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X