Jūlija lietaino laika apstākļu dēļ veldrē patlaban sagāzti ap 20 % sējumu, lēš Zemnieku saeima. Pilnīgu zaudējumu apmēru gan noteikt varēs tikai pēc ražās novākšanas, bet sējumu apdrošinātāji prognozē, ka tas būs līdzīgs kā citus gadus. Tikmēr lauksaimnieki bažīgi par nākamo gadu, kad tiks samazināts atbalsts apdrošināšanas polišu iegādei. Zemkopības ministrija norāda, ka zemniekiem jāspēj pašiem vairāk uzņemties saimniekošanas riskus.

Lietus un spēcīgais vējš jūlijā daudzviet veldrē sagāza labības laukus, īpaši cietuši sējumi Kurzemē un Zemgalē. Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons lēš, ka veldrē šobrīd varētu būt apmēram 20 % sējumu. Tas gan nenozīmē, ka raža ir zaudēta, taču zemākas kvalitātes dēļ iespējams daļa būs lietojama tikai lopbarībai.

Trons turpina, ka zaudējumus saimniecībām būtiski mazina risku apdrošināšana. Zemnieku saeimas ieskatā to veicinājis tieši augstais atbalsts, kas līdz šim polišu iegādei bijis 70% apmērā, bet gaidāmajā periodā no 2023.-2027.gadam atbalsta intensitāti samazinās līdz 50%.

Lēmums par lauksaimniecības risku apdrošināšanas atbalsta samazināšanu pieņemts jau pirms gada, ko atbalstīja arī Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvā padome, saka Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts. Atbalsts samazināts trūkstošā finansējuma dēļ, kā arī ministrijā norāda, ka zemniekiem jāspēj vairāk pašiem uzņemties saimniekošanas riskus.

Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins skaidro, ka lauksaimnieki patlaban pret labības veldres risku laukus apdrošina aktīvi. Viņaprāt atbalsta samazinājums pieprasījumu būtiski nemazinās un arī inflācijas dēļ pagaidām nav novērota tendence, ka zemnieki atteiktos no polisēm.

2015. gadā sējumus Latvijā apdrošināja ap 60 zemnieku, bet pērn jau vairāk nekā 900 un kopumā apdrošināti ap 390 tūkstoši hektāri sējumu.