Latvijas iedzīvotāji nav lieli uzkrājumu veidotāji – Eurostat dati liecina, ka uzkrājumu ziņā esam vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā. Visbiežāk iedzīvotāji kā galveno iemeslu min mazos ienākumus un to, ka dzīvo no algas līdz algai. Arī noguldījumu procentu likmes pēdējos gados pat bija negatīvas – depozīta likme bija mīnus 0,5%. Pagājušajā ceturtdienā Eiropas Centrālā Banka palielināja galveno bāzes procentu likmi līdz 1,25% un tas pozitīvi ietekmēs uzkrājumu ienesīgumu nākotnē.

 

Covid pandēmijas laikā Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi pieauga līdz 9 miljardiem eiro. Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Andris Lāriņš stāsta, ka pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas uzkrājumu apjoms aug, bet lēnāk.

Baltijas valstīs šobrīd ir augstākā inflācija eiro zonā - ap 20%, un inflācija ietekmē ne tikai mūsu pirktspēju, bet arī noguldījumus.

 

Pētījumu par iedzīvotāju uzkrāšanas paradumiem nesen veikusi apdrošināšanas sabiedrība ERGO. Kā stāsta ERGO dzīvības apdrošināšanas produktu attīstības vadītājs Kaspars Zvirgzdiņš, iedzīvotāji uzkrājumu nozīmi apzinās, bet tos veido tikai 40% aptaujāto.

Latvijā ir liela daļa iedzīvotāju, kuru ienākumi nepārsniedz minimālo algu, taču Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste Aija Brikše vērtē – nekrāj arī tie, kas to varētu atļauties.

Kas varētu palīdzēt uzkrājumu veidošanā? Aija Brikše aicina izveidot automātisku ikmēneša maksājumu.

ERGO dzīvības apdrošināšanas produktu attīstības vadītājs Kaspars Zvirgzdiņš uzsver, ka arī valsts joprojām atbalsta ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu.

Pagājušajā ceturtdienā Eiropas Centrālā Banka nolēma būtiski palielināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem līdz 1,25%. Tas tika darīts, lai samazinātu inflāciju un stabilizētu cenas. Bet pozitīvas eiro procentu likmes pozitīvi ietekmēs gan depozītu tirgu, gan citus uzkrājumus, palielinot to ienesīgumu.