Līdz ar gāzes un elektroenerģijas cenu pieaugumu, sadārdzinājumu izejmateriāliem un Covid situāciju, kas ietekmēja maizes patēriņu, cena maizei un konditorijas izstrādājumiem tuvākajā pusgadā var aug vismaz par 30 procentiem. Tā prognozē Latvijas Maiznieku biedrība un maizes ražotāji Latgalē. 

„Dvinska Plus” ir neliels konditorijas cehs Daugavpilī, kurš ne tik sen bija spiests par apmēram desmit procentiem celt cenu savai produkcijai. Uzņēmuma piedāvājumā ir konditoreja, cepumi un kulinārija. Mēnesī svara izteiksmē tas ir vairāk par tonnu, kas nonāk visa Latgales reģiona patērētāju grozā.

„Ražojumi nonāk uz Jēkabpili, Rēzekni, Preiļiem, Līvāniem, Daugavpili. Mums nebija citu variantu kā paaugstināt cenu. Aptuveni par 10 procentiem pacēlām, jo arī izejvielas palika dārgākas, kāpa cena elektroenerģija, degvielai,” stāsta uzņēmuma pārstāvis.

Cehā viss tiek gatavots uz elektriskajām krāsnīm, patēriņš liels.

„15 000 kilovatus mēnesī tērējam. Pasūtītāji mūs saprot, ka cena ceļas, jo tas jau nav tīri mūsu lēmums.

Cenu bija jāpaceļ, lai vienkārši mēs varētu turpinātu strādāt.”

„Ja elektrība ir cēlusies divas reizes, tad gāze - 3 reizes, tā ir katastrofa priekš Latgales maizes ražotāja - mūsu uzņēmumam, kurā strādā 80 cilvēki. Kā viņus uzturēt,” tā situāciju ar sadārdzinājumu gāzei raksturo 1993.gadā darbību uzsākušās maizes ceptuves “Ludzas maiznīca” vadītājs Jevgeņijs Lukašenoks, kura uzņēmums pilnībā atkarīgs no gāzes cenas.

„Mūsu uzņēmums mēnesī patērē 16 tūkstošus kubikmetrus gāzes, jo pilnīgi visas krāsnis darbojas ar gāzi. Finansiālais apgrozījums gadā ir trīs miljoni eiro. Mēs jau pērn pandēmijas laikā pirmo reizi gadu beidzām ar zaudējumiem, tad tagad tā ir katastrofa.”

Tā ir tendence, kas jaušamā visā valstī, un ko sāpīgi izjūt maizes ražotāji, situāciju analizē Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs un uzņēmuma „Donas” valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs.

„Situācija kopumā ir ļoti slikta, un smagākais trieciens ir izejvielu straujais kāpums.

Praktiski miltu cenas no septembra līdz novembrim ir kāpušas par 35-40 procentiem. Elektrības cenas ir dubultojušās, ja ne vairāk, ja cepšanas procesā tiek izmantota gāze, tad konkrēti manā uzņēmumā gāzes cenas ir kāpušas 6 reizes.”

Savu negatīvo lomu, kā stāsta Kārlis Zemešs, maizes ražošanā nospēlēja arī Covids, maizes patēriņš ir samazinājies.

„Nestrādāja skolas, klātienē nedarbojās daudzas ēdināšanas iestādes, attālinātais darbs, darbs no mājām, daudziem mainījās ēšanas paradumi vai arī nepieciešamība pēc maizes. Arī veikalu apmeklētība un darba laiks  ir stipri iespaidojis to visu, jo veikali pasūtījumus minimalizēja, neviens negrib strādāt ar zaudējumiem.

Pēc pēdējiem datiem, gada laikā maizes patēriņš ir samazinājies par procentiem 10.”

Lai izdzīvotu cenas jāceļ un visdrīzāk tā augs vēl vairāk, par to pārliecināts “Ludzas maiznīcas” vadītājs Jevgeņijs Lukašenoks.

„Paceļam uz tiem 10 procentiem, bet ko tas dod? Lai tikai pircējus neatbaidītu. Bet pusgada laikā līdz nākamā gada vidum jārēķinās ar vismaz uz 30 procentu pieaugumu.”

Maizes ražotājam nav izvēles, pāriet uz citu energoresursu arī nav tik vienkārši, skaidro Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs un uzņēmuma „Donas” valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs.

„Uz priekšdienām tiem, kas ir saistīti ar dabas gāzi, tā perspektīva, vismaz prognozētā, ir ļoti slikta.

Tiek meklētas alternatīvas, bet tas nav viegli.

Ja tehnoloģiskās iekārtas ir paredzētas viena veida energoresursam, tad  pāriet uz citu, tas var prasīt pat iekārtu nomaiņu. Bet tas ir stipri jāvērtē pie zemās pirktspējas.”

Latvijas Maiznieku biedrība prognozē, ka cenas maizei augs, taču  reāli izmaksas maizes ražotājiem būs lielākas nekā to jutīs patērētājs.

„Ļoti ir pieaugusi konkurence uzņēmumu starpā, un konkurence ir tā, kas šobrīd ļoti notur cenas uz vietas. Bet raugoties uz cenām plauktā, jāsaprot, ka maizes cena nevar kāpt bezgalīgi. Tad tā nebūs nopērkama, un tad jau vairs nav runa par pirmās nepieciešamības produktu.

30 procenti būtu tas normālais kāpums.”

Tāpēc šobrīd ražotāji rūpīgi skatās uz valdības lēmumiem, atbalstam būtu jāseko, pretējā gadījumā bizness iznīks, prognozē Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs un uzņēmuma „Donas” valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs.

„Pirmais aizies mazais bizness, nelielie ražotāji, tie vienkārši neizturēs šo spriedzi. Mūsu runas par PVN samazinājumu neaiziet līdz augšām, parasti šie ieteikumi par PVN samazinājumu pārtikas produktiem tiek valdībā noraidīti. Tas nepieciešams nevis, lai kāds kaut ko iegūtu, bet lai patērētājiem šis produkts būtu pievilcīgāks.”

Tas iet kontekstā ar  patērētāja rocību un spēju pirkt, šajā gadījumā runājot tikai un vienīgi par latviešiem vienmēr tik tuvo produktu – maizi.