Minimālā alga Eiropā atkal pieaug, taču pandēmija bremzē to izaugsmi

Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās nenoteiktības dēļ lēmumu pieņēmēji Eiropas Savienības dalībvalstīs nesteidz veikt straujas darbības minimālās algas celšanā un bijuši piesardzīgi. Neskatoties uz to, likumā noteiktā minimālā alga lielākajā daļā dalībvalstu un Apvienotajā Karalistē palielinājās. Jāatzīst gan, ka tas nenotika tik strauji kā citos gados iepriekš. Procentuāli vislielākais kāpums bijis tieši Latvijā. Vienlaikus mūsu valstī aizvien ir viena no zemākajām minimālajām algām Eiropas Savienībā. Latvijas Bankas ekonomists gan brīdina – pagaidām minimālā alga vismaz gadu vai divus nebūtu ceļama un straujš minimālās algas kāpums atstātu drīzāk negatīvas sekas.

Minimālās algas šogad Eiropas Savienībā un arī Apvienotajā Karalistē ir pieaugušas. Vairāk nekā 5% minimālās algas pieaugumu gada laikā piedzīvojušas Slovēnija, Polija, Slovākija, Bulgārija, Lietuva un arī mēs – Latvija. No 1% līdz 5% minimālā alga pieauga pārsvarā „vecajās” Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Vācijā, Nīderlandē, Francijā, kā arī tādās valstīs kā Horvātija, Rumānija un Čehija. Minimālā alga līdz 5% pieauga arī Lielbritānijā. Savukārt Beļģijā, Spānijā, Grieķijā un Igaunijā minimālās algas likmes ir iesaldētas. Savukārt vislielākā minimālā mēnešalga Eiropas Savienībā pašlaik ir Luksemburgā - 2202 eiro mēnesī, kurai seko Īrija, Nīderlande, Beļģija un Vācija. Latvijā minimālās algas kāpums bijis visstraujākais – 16,3%, bet vislēnākais – Francijā un Īrijā – 1%.

Pandēmija ir palēninājusi spēcīgu minimālās algas pieauguma un minimālās algas konverģences procesu visās dalībvalstīs. Kaut arī 2021.gadā minimālās algas likmes pieauga lielākajā daļā valstu, kāpumu apjoms bija mazāks nekā pirms gada. Lūk Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļa galvenā ekonomista Oļega Krasnopjorova komentārs par minimālās algas kāpumu pandēmijas laikā.

Vidējais minimālās algas pieaugums 2021.gadā ir 3%, savukārt pagājušajā gadā tas bija 8,4%. Visās valstīs, izņemot Latviju pērn tika reģistrēts minimālās algas pieaugums. Latvijā minimālā alga pašlaik ir 500 eiro mēnesī. Mazāka tā noteikta vien Bulgārijā - 332 eiro mēnesī, Ungārijā - 442 eiro mēnesī un Rumānijā - 458 eiro mēnesī. Tātad, lai gan minimālās algas apmēra kāpums Latvijai bijis straujš, joprojām esam ar vienu no zemākajām minimālajām algām Eiropā. Lai kā cilvēkiem gribētos krietni pietuvoties augšgalam, Latvijas Bankas ekonomists brīdina, ka minimāla alga nav nekāda brīnumu nūjiņa, kas var uzreiz mazināt ienākumu nevienlīdzību, tuvināt Latvijas algas Rietumeiropas līmenim un piepildīt valsts budžetu.

Kā skaidro ekonomists, minimālās algas kāpumam jābūt ne straujākam par vidējās algas un produktivitātes pieaugumu. Viņš sacīja, ka Latvijā vidējā alga varētu turpināt augt katru gadu ar 5%-7%, bet šī gada janvārī minimālā alga jau būtiski auga par 16%. Tagad esot nepieciešams vienu vai divus gadus nogaidīt, atstājot minimālo algu nemainīgu.

Krasnopjorovs salīdzina Latviju un Luksemburgu – Eiropas Savienības valsti ar vislielāko minimālo algu, norādot – ja arī Luksemburgā minimālā alga būtu 500 eiro, tas nekādu ietekmi uz valsti neatstātu. Savukārt, ja Latvijā minimālā alga būtu pāri 2000 eiro, cik uzņēmumi spētu šādu algu samaksāt, vaicā ekonomists? Krasnopjorovs arī brīdina – varētu šķist, ka minimālās algas celšana palīdzētu nodarbinātajiem ar zemiem ienākumiem, taču tas ne vienmēr tā būs. Jo, piemēram, ja uzņēmējs nespētu maksāt minimālo algu, darbinieki tiks atlaisti un būs grūti atrast jaunu darbavietu.

Visbeidzot, ja runājam par minimālās algas likmju atšķirībām dalībvalstīs, tad 2021.gadā šīs atšķirības samazinājās tikai nedaudz. Bet, ja skatāmies pēdējo desmitgadi, tad tās laikā dalībvalstis ir ļoti tuvinājušās likumā noteiktās minimālās algas likmēs. Un tas noticis divu iemeslu dēļ. No vienas puses starp vecākajām dalībvalstīm, kurās ir visaugstākā minimālā alga izaugsme ir bijusi neliela. No otras puses, ir panākts ievērojams progress to valstu vidū, kurām ir viszemākās minimālās algas un kuras attiecīgajā periodā tās ir vismaz divkāršojušas – to vidū arī Baltijas valstis.