Modes mākslinieki: Covid laiks prasa jostas savilkšanu un drosmi darboties radoši

Covid-19 modi nav atcēlis un arī šajā rudenī par spīti plašajiem pulcēšanās ierobežojumiem norisinājās gan ikgadējā Latvijas modes gada balvas pasniegšana, gan Rīgas modes nedēļa. Tomēr šie modes svētki ir vien aisberga redzamā daļa un aiz tās slēpjas modes industrijas pārstāvju ikdiena. Latvijas Radio uzrunātie dizaineri atzīst, ka šis krīzes laiks prasa ne vien jostas savilkšanu, bet arī drosmi un spēju darboties radoši. Interesējamies, kā krīzi pārdzīvo un savā labā izmanto Latvijas modes industrijas pārstāvji un vai Covid-19 laiks ietekmējis modes tendences pasaulē.

Arī modes pasaule pārgājusi uz digitālo vidi. Piemēram, prezentācijas un tikšanās, kas pirms Covid-19 laika ierasti noritēja klātienē, nu pārcēlušās uz tiešsaisti. Baltijas Modes federācijas prezidente Elena Strahova teic, ka arī šī gada Rīgas modes nedēļa izmēģināja jaunu formātu – paralēli ierastajām modes skatēm tika nodrošinātas arī tiešraides, šādi ļaujot būt klāt notikumā plašākam cilvēku lokam. Modes skates neierastā formātā un vietā šobrīd ir aktuālas arī citviet pasaulē.

Šis laiks ir arī sava veida siets nozares dalībniekiem – ir tādi, kas atrod jaunu sparu, bet ir arī tādi, kas izlemj darbību beigt.

Elena Strahova min, ka visā pasaulē dizaineri pārskata cenu politiku un lūko, kā krīzes laikā izdzīvot. Tas atspoguļojas arī kolekciju apmērā – tās kļuvušas mazākas, jo šobrīd riski ir ļoti augsti.

Elena Strahova prognozē, ka tuvākajos mēnešos arī sejas maskas kļūs par apģērba sastāvdaļu, kas ne tikai pilda funkciju, bet ir arī moderns aksesuārs, kas pieskaņots tēlam.

Modes dizainere Iveta Vecmane atzīst, ka šajā laikā bez drosmes neiztikt, jo situācija pati no sevis neatrisināsies un katram pašam ir jādomā kā izdzīvot šajā laikā, meklējot aizvien jaunus risinājumus. Viņa min – šis laiks ir sarežģīts un par eksporta potenciālu uz laiku ir jāaizmirst. Tomēr pozitīvi, ka krīzē maciņu vietējam dizainam atver pašmāju klienti. Viņasprāt, tā ir sava veida solidarizēšanās.

Rakturojot situāciju, sieviešu apģērbu zīmola "Nolo" izveidotāja un dizainere Viktorija Joniene atzīst, ka ka vēl viens aspekts, kas bremzē darbību, ir tūristu trūkums.

Patlaban zīmolam “Nolo” ir viens veikals, bet lauvas tiesu no apgrozījuma nodrošina vairumtirdzniecība – Latvijā radītos sieviešu apģērbus uzņēmums eksportē uz vairākām pasaules valstīm. “Nolo” ir arī savs interneta veikals. Tomēr Viktorija Joniene uzsver – modei tiešsaistes iepirkšanās vien neder.

Viktorija Joniene uzskata, ka krīzes laiku pārdzīvos, nevis kreatīvākie un sīkstākie modes industrijas pārstāvji, bet gan lielākie un bagātākie. Tiem, kuriem ir finanšu drošības spilvens, šo laiku pārcietīs. Viktorija Joniene prognozē, ka visdrīzāk lielākus muskuļus uzaudzēs masu zīmoli, bet mazākie savu darbību krīzes laikā beigs.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.