Pašvaldībām teju pusotru gadu bija ierobežota iespēja saņemt valsts aizdevumu. Ministru kabinets tā lēma, jo iepriekšējos gados bija būtiski pieaudzis aizņēmumu pieprasījumu skaits un apjomi, pārsniedzot aizņēmuma limita iespējas. Tagad Ministru kabinets, ņemot vērā esošo situāciju, lai veicinātu ekonomikas sildīšanu reģionos, ir apstiprinājis noteikumus jaunu valsts aizdevumu izsniegšanai, lai mazinātu ārkārtējās situācijas radītās sekas. Kopējais pašvaldību aizņēmumu palielinājums valsts budžetā ir 150 000 000 eiro.

Pašvaldību investīciju projekti, kuriem iespējams saņemt valsts aizņēmumu, ir atbalstāmi noteiktās jomās, proti, pašvaldības var īstenot dažādu veidu energoefektivitātes aktivitātes, veikt ielu, ceļu infrastruktūras sakārtošanu un vēl citās. Paplašināt pašvaldībām valsts aizdevuma iespējas ir šobrīd nepieciešams, turpina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

“Ir jāpieņem tādi pasākumi, kas šajā ekonomikai grūtajā laikā radītu darbavietas, stimulētu iekšzemes patēriņu. Un diezgan klasisks solis šādos apstākļos ir pieņemt lēmumu par publisko iepirkumu, par valsts un pašvaldību papildu iepirkumu sludināšanu.”

Projektiem jābūt tādā gatavībā, lai tos var iesākt īstenot jau šajā gadā. Aizņēmumu saņems tās pašvaldības, kurām būs prasībām atbilstošākie projekti un gatavība tos īstenot. Jāteic, investīciju projektus var iesniegt pašvaldība, kas administratīvi teritoriālās reformas rezultātā kļūs par novada administratīvo centru.

“Šī programma ir tēmēta uz to, lai atbalstītu Latvijas ekonomiku šogad un nākamā gada pirmajā pusē. Esam aptaujājuši Latvijas pašvaldības, tātad attīstību centru pašvaldības, un faktiski gatavi projekti ir visām, tas liecina, ka projektu klāsts būs diezgan vienmērīgi izdalīts pa valsti,” apstiprina ministrs.

Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods atzīst, ka iespēja saņemt valsts kasē aizņēmumu bija ļoti aktuāla, jo šobrīd pašvaldības var aizņemties tikai Eiropas fondu līdzfinansējuma daļai, taču ar to nepietiek, lai varētu veikt nepieciešamos infrastruktūras sakārtošanas darbus. Līvānos ir īstenots vērienīgs ūdenssaimniecības projekts septiņu kilometru garumā, sakārtojot tīklus 500 mājsaimniecībām, taču pēc šī projekta ir jāveic ielas asfalta seguma nomaiņa, ierīkojot arī jaunu apgaismes un ūdens novades sistēmu, taču tam pašvaldībai līdzekļu nepietiek.

“Mēs pagājušajā gadā un ziemā veicām projektēšanas darbus, šobrīd ir noslēdzies konkurss, piedalījās sešas firmas, un šobrīd jau ir parakstīts līgums par pārbūvi, tie nosacījumi, kurus ir noteikuši, lai kredītu varētu paņemt pašvaldības, mums kritēriji ir izpildīti,” saka Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods.

To, ka aizņēmums ir nepieciešams, apliecina arī Rēzeknes pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, kurš gan nav īsti mierā ar aizņēmuma nosacījumiem.

“Griesti iezīmēti tādi, kas neļauj finansēt pilnībā projektu, un, ja mēs nevaram dabūt kaut 20 procentus, lai nofinansētu pilnībā projektu, tad mums nav jēgas arī sākt. Piemēram, Rēzeknes pašvaldība plāno no kredīta asfaltēt vienu no ielām, kuras garums ir 0.8 kilometri, bet vērtība šim projektam ir divi ar pusi miljoni, ir nosacījums, ka uz kilometra mēs varam saņemt tikai vienu miljonu. Mēs redzam, ka tas deficīts pusotrs miljons, pat vairāk, un mēs nevarēsim no saviem līdzekļiem segt šo iztrūkstošo daļu, tas nozīmē, ka mēs reāli nevaram šinī programmā piedalīties. Tas pats uz maziem projektiem attiecas, mums ir projekti, kas ir zem 50 tūkstošiem, bet minimālais kredīts, ko mēs varam ņemt ir 50 tūkstoši, mēs atkal nevaram realizēt.”

Ministrs gan norāda, ka minimālā summa nav barjera pat, ja vienas aktivitātes summa ir mazāka, to vienā projektā var apvienot kopā vēl ar citu aktivitāti.  Taču ceļa remondarbiem, nosakot maksimālo summu, uz viena kilometra tērējot vienu miljonu, tas nolemts ne bez iemesla.

“Atkal tas ir jautājums par praktisku spēju realizēt projektu šajā periodā un veikt pilnu samaksu darbu veicējam, un, ja ir projekts, kur ir paredzēta masveidīga visu komunikāciju pārveide zem ielas un vienlaicīgi ielas nodošana, to nav iespējams īstenot šajā būvsezonā, tas ir pa lielu apjoms, tad tas projekts labāk jādala daļās.”

Pašvaldībām investīciju projekti jāiesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā līdz katra mēneša 1.datumam, tos pirms aizdevuma piešķiršanas izvērtēs Ministru kabineta apstiprināta komisija.