Līdz ar Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu aizliegt Latvijā izplatīt atlikušos 80 Krievijā reģistrētos televīzijas kanālus, kas līdz šim bija pieejami Latvijas skatītājiem, kabeļtelevīzijas operatoriem nākas meklēt risinājums, ar ko šos kanālus aizstāt. Latvijas Radio aptaujātie komersanti neslēpj, ka klientu vidū valda arī neapmierinātība un ir arī tādi patērētāji, kas no pakalpojuma atsakās.

Latvijā ir aizliegts izplatīt atlikušos 80 Krievijā reģistrētos televīzijas kanālus, kas līdz šim bija pieejami Latvijas skatītājiem. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmusi, ka šāds aizliegums būs spēkā līdz brīdim, kamēr Krievija pārtrauks karadarbību Ukrainā un atdos Krimu. Kopumā Latvijā ir 26 kabeļtelevīzijas operatori un katram no tiem Krievijā reģistrēto kanālu īpatsvars kopējā piedāvājumā atšķiras. Piemēram, "Baltcom" pēc pagājušas nedēļas NEPLP lēmuma nācās atslēgt 39 kanālus.

„Tas no kopējā programmu klāsta veido apmēram 30%,” stāsta "Baltcom" mārketinga direktors Aivars Litaunieks. Viņš uzsver, ka tā nav pirmā reize, kad uzņēmums saskaras ar Krievijā reģistrēto kanālu aizliegumu un kopumā šogad aizslēgti jau 60 kanāli, kuriem Krievijā ražoto saturu. Iepriekš uzņēmumam izdevās atrisināt šo situāciju un arī tagad tas meklē kanālus, ar ko aizvietot aizliegto saturu.

Aivars Litaunieks nenoliedz, ka neiztikt arī bez klientu neapmierinātības. Ir tādi, kas atsakās no kabeļtelevīzijas pakalpojuma.

Telekomunikācijas uzņēmuma "Tet" pārstāve Lāsma Trofimova stāsta, ka uzņēmums jau 25. februārī nolēma visās televīzijas platformās pārtraukt to TV kanālu retranslāciju, kas ir vai varētu būt saistīti ar Krievijas valdību, līdz ar to pagājušās nedēļas NEPLP lēmums "Tet" neietekmē.

Lāsma Trofimova atzīst, ka februārī, kad "Tet" atteicās no Krievijas kanāliem, tad bija jāstrādā, lai liktu kaut ko vietā, un tas pēc viņas teiktā, uzņēmumam ir izdevies. Protams, daudziem klientiem radās jautājumi par pārmaiņām kanālu piedāvājumā, bet izpratne par šādas rīcības iemesliem pārsvarā cilvēkiem ir bijusi.

Vienlaikus "Tet" pārstāve norāda uz kādu citu negatīvu tendenci, kas saistīts ar pirātiskā satura patērēšanu.

Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas, kas pārstāv daļu kabeļoperatoru, valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls teic, ka kopumā klientu attieksme, ka kabeļoperatori vairs nepiedāvās Krievijas kanālus atšķiras dažādās Latvijas vietās un pat dažādos Rīgas rajonos.

Arī Ilmārs Muuls prognozē, ka šāda informācijas vakuuma situācija sekmēs pirātisma uzplaukumu, jo tā auditorijas daļa, kas šobrīd atsakās no kabeļtelevīzijas piedāvājuma, meklē ko likt vietā.