Baltijas valstīs pērn palielinājās ēnu ekonomika, Latvijā tā sasniedza 24,2 % no valsts iekšzemes kopprodukta. Visās trijās Baltijas valstīs lielākā ēnu ekonomikas sastāvdaļa bija aplokšņu algas. Lai gan, attīstoties ekonomikai, aplokšņu algu skaitam vajadzētu sarukt, Latvijā tā tomēr nenotiek - pēdējo četru gadu laikā aplokšņu algu saņēmēju skaits palielinās.

Septembrī tika publiskots jaunākais pārskats par tautas attīstību, un tā redaktore, Latvijas Universitātes (LU) asociētā profesore Inta Mieriņa stāsta, ka starp 15 Centrālās un Austrumeiropas valstīm Latvija ir līderis ar aplokšņu algu lielo skaitu. Aptaujā gandrīz 40% iedzīvotāju atzina, ka pēdējo piecu gadu laikā saņēma algu aploksnē, nemaksājot nodokļus.

Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka stāsta, ka pēdējos gados aplokšņu algu saņēmēju skaits Latvijā palielinās Ja 2015. gadā aplokšņu algas saņēma 17,7%, tad pērn – jau 21,5% iedzīvotāju.

LU sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers stāsta, ka pētījumā mēģināja nodokļu maksāšanu formulēt no cita skatu punkta. Nevis – ko es iegūšu, nemaksājot nodokļus, bet gan – ko es zaudēšu.

LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Inta Mieriņa vērtē, ka uz jautājumu – kā samazināt aplokšņu algu saņēmēju skaitu, vienkāršas atbildes nav, jo tas ir daudzu pasākumu kopums.

Bieži dzirdēts teiciens, ka nevar izvairīties no divām lietām – nāves un nodokļiem. Savlaicīga kontrole un lietderīga nodokļos iekasētās naudas ieguldīšana varēt būt pirmais solis uz aplokšņu algu skaita samazināšanos.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.