Pērn viena mājsaimniecība komunālajiem maksājumiem ik mēnesi tērēja 156 eiro. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Piektdaļai mājsaimniecību mājokļu izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša, lielākās problēmas tas sagādāja vientuļiem pensionāriem un nepilnām ģimenēm ar bērniem.
CSP vecākais metodikas eksperts Viktors Veretjanovs stāsta, ka apkopoti mājsaimniecību izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem - ūdeni, gāzi, elektrību, apkuri un atkritumu savākšanu. Ja 2019. gadā mājokļa izdevumu segšana sagādāja grūtības 22% Latvijas iedzīvotāju, tad pērn to skaits nedaudz samazinājies – līdz 20,7%.
“Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa vērtē, ka Latvijā daudzi iedzīvotāji ir dzīvokļu īpašnieki, līdz ar to komunālās izmaksas ir mazākas. Ja nekustamais īpašums tiek īrēts, tad izmaksas ir lielākas.
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtē, ka mājsaimniecībām nedaudz vieglāk segt komunālos maksājumus, jo palielinās ienākumi, tomēr Latvijā joprojām saglabājas liela ienākumu nevienlīdzība.
“Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa skaidro, ka no komunālajiem maksājumiem apmēram trešo daļu sastāda apsaimniekošanas izdevumi, seko maksa par siltumu, karsto ūdeni un elektroenerģiju. Pērn 55% aptaujāto iedzīvotāju atzina, ka komunālie izdevumi ir palielinājušies, 9% - ka samazinājušies, trešdaļai – nav mainījušies.
Vislielāko daļu no ienākumiem mājsaimniecības tērē pārtikai, seko mājokļa un transporta izdevumi. Mājoklim viena mājsaimniecība tērē 10 līdz 15% no ikmēneša ienākumiem.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X