Pierobežas lauksaimnieki joprojām netiek pie sakārtota ceļa

Pirms gada stāstījām par Krāslavas novada Indras pagastu, kur sekmīgi darbojas ģimenes zemnieku saimniecības “Vaicuļevas” un “Alas”.  To saimniekošanu un attīstību bremzē ceļi, kas pavasara un rudens šķīdoņu periodā nav izbraucami, un uz tām tiek liktas kravas ierobežojošās zīmes, lai ceļi nebūtu izdangāti vēl vairāk. Tas apgrūtina zemnieku saimniecību darbību. Arī Krāslavas novada pašvaldība, kas pieņēma stratēģisku lēmumu- pārņemt vienu no ceļiem no valsts, nespēj sekmēt šī ceļa sakārtošana. Mainījušies noteikumi finanšu piesaistē.

Gads ir pagājis, kopš pierobežas zemnieki Krāslavas novada Indras pagastā cēla trauksmi par slikto ceļu, kas bremzē lauksaimnieku attīstību. Būtībā, gada laikā nekas nav mainījies šajā ceļa posmā, kas vitāli nepieciešama saimnieciskajai darbībai.

“Mēs esam vēl trakākā situācijā nekā pirms gada. Pēc intervijas mūs sadzirdēja, pie mums atbrauca ministrs Tālis Linkaits, bet ministrijā mums atbildēja skaidri un gaiši, ka nav naudas, un ka ceļš jāpārņem pašvaldībai,” stāsta zemnieku saimniecības  “Alas”  saimnieks Dmitrijs Zalbovičs.

Šī gada maijā Krāslavas novada dome šo grants ceļu pārņēma savā pārziņā, tikai arī šis solis pie ceļa sakārtošanas, vismaz tuvākajā laikā, vēl neved.

“Tas ir bezprecedenta gadījums, ka mēs, kā pašvaldība, rosinājām šo ceļu pārņemt no valsts savā ceļu sarakstā. Mēs arī vēlējāmies šo ceļa posmu virzīt uzņēmējdarbības atbalsta programmai. Diemžēl šogad ir mainījušies spēles noteikumi. Negaidīti!  Lai arī mēs maijā pārņēmām šo valsts ceļu un uzsākām operatīvi tehniskā projekta izstrādi, visu darot saspringtos laikos, Ministru kabinets  ir pieņēmis lēmumu, ka  ar 1.jūniju papildus dokumentu iesniegšana, kā šajā gadījumā – būvprojekts, tiek pārtraukta. Tas nozīmē, ka mēs no šīs programmas izkrītam ārā,” skaidro Krāslavas novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Ināra Dzalbe.

Zemniekiem, kas apsaimnieko tūkstošiem hektāru zemes un dod darbu gandrīz pussimtam apkaimes iedzīvotājiem tas nav mierinājums.

“Patlaban mūsu abu ar tēvu saimniecības “Vaicuļevas” un “Alas” apsaimnieko ap 4000 hektāru zemes, nodarbinām 41 cilvēku. Plus mums ir mežsaimniecība. Vedam šķeldu un ne tikai. Taču tās ierobežojošās zīmes mums traucē,” tā Dmitrijs Zalbovičs.

Pierobežas lauksaimniekiem bija plāni uz attīstību, tostarp uz jaunu darba vietu radīšanu, kas pierobežā ir tik būtiski. Šobrīd viss nobremzēts, ar skumjām runā zemnieks Dmitrijs Zalbovičs, kuram ir arī sava vīzija par šīs problēmas risinājumu.

“Jāļauj projekta iesniegšanu esošajā stadijā. Mēs esam gatavi pretī nodrošināt ap 12 jaunas darba vietas. Ja mēs izkritīsim no šīs projektu kārtas, tad par mums pierobežā vispār aizmirsīs.”

Krāslavas novada dome, iespiesta jaunajos ceļu attīstības projektu likumdošanas termiņos, vēl cer uz šo rudeni, kad projekts tomēr varētu būt atbalstīts, turpina Krāslavas novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Ināra Dzalbe.

“Mēs startēsim, jo ceļš ir vajadzīgs. Tā ir pati pierobeža,  Eiropas Savienības ārējā robeža. Ceram ceļa sakārtošanu  panākt nākamajā programmā.”

Ceļa posms, kas jānoasfaltē, ir aptuveni 3 kilometru garumā. Provizoriskās izmaksas - ap 2 miljoniem eiro.