Pārtikas atkritumi, piemēram, dārzeņu un augļu atliekas, kafijas biezumi, olu čaumalas, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kā arī dārza atkritumi - nopļautā zāle, koku lapas, vecas puķes un nelieli zari, ir bioloģiski noārdāmie atkritumi. Pareizi sašķirojot, tos var izmantot kā otrreizēju izejvielu. Pērn pavasarī Getliņos darbu sāka bioloģiski noārdāmu atkritumu pārstrādes komplekss, kur gadā pārstrādā ap 80 000 tonnām bioloģisko atkritumu. Kur šobrīd šos atkritumus izmanto un ko ar tiem varētu darīt nākotnē?

Esam jau pieraduši, ka pie mājām atrodas vairāki konteineri atkritumu šķirošanai. Vienā liekam stiklu, otrā papīru, plēvi un kartonu, trešajā – nešķirotus sadzīves atkritumus. Rīgā un Pierīgas pašvaldībās pamazām parādās īpaši konteineri tieši bioloģiski noārdāmiem atkritumiem. Vides apsaimniekošanas uzņēmuma „Eco Baltia vide” direktors Andris Ziemelis vērtē – ja par šķirotiem bioloģiskiem atkritumiem būtu jāmaksā mazāk, to šķirošana noritētu aktīvāk.

Cik daudz atkritumu radām, lieliski var redzēt atkritumu poligonā Getliņi, kur uz pirmajiem atkritumu kalniem jau izauguši koki. Lai daļu no bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem varētu izmantot otrreiz, pērnā gada pavasarī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā „Getliņi Eko” darbu uzsāka bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes komplekss. Uzņēmuma Vides pārvaldības daļas vadītāja Lilija Dukaļska rāda 2 ēkas, kur nonāk gan iedzīvotāju vāktie bioloģiski atkritumi, kas gan pagaidām ir maz – ap 600 tonnām mēnesī, gan no šķirošanas rūpnīcas saņemtie – vairāk nekā 6000 tonnas mēnesī.

No bioloģiskajiem atkritumiem Getliņos ražo gan tehnisko kompostu, gan biogāzi.

Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas valdes locekle Rūta Bendere stāsta, ka, lai pilnvērtīgi izmantotu bioloģiskos atkritumus, vajadzētu atsevišķi šķirot gan pārtikas atkritumus, gan dārza jeb zaļos atkritumus.

Šobrīd bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana uzsākta Rīgā un Pierīgas pašvaldībās, no 2023. gada tas būs jādara visā Latvijā.