Tā var raksturot pirmās tirdzniecības dienas Latgalē, pēc tā, kā stājās spēkā jaunie tirdzniecības noteikumi. No pirmdienas Ministru kabinets pastiprināja drošības prasības tirdzniecībā un paplašināja preču pieejamību klātienē. Attiecīgi, tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu uzsāka veikali, kuros pārtika, kā arī higiēnas preces veido ne mazāk kā 70% no preču sortimenta. Tāpat paplašinājās arī klātienē nopērkamo preču klāsts, piemēram, ar dārzkopības precēm - sēklām un substrātiem. Bet kļuva mazāks atļauto pircēju skaits, kas vienlaicīgi var uzturēties tirdzniecības telpās.

Lielajos „Maxima” veikala grozos pirmdienas rītā Daugavpilī pircēji liek pannas, kastroļus, dvieļus, veļu - visu, to, kas iepriekš bija slēgts aiz ierobežojošajām lentām.

„Ļoti labi, pietiek jau šo ierobežojumu, varēs vismaz bikses nopirkt un drēbes bērnam,” saka no kāda no veikala pircējām.

„Pirmais, ko nopirku bija kājslauķis, jo šādā laikā ar apaviem atnes daudz netīrumu. Tad vēl padomāju par dāvanām tuviniekiem, jo ej nu sazini, kad vēl varēs ko nopirkt, ja pēkšņi atkal visu ver ciet. Es sapirku veļu, jo to jau nevarēja dabūt. Īpaši bērnu drēbes bija aktuālās, tās, kas bērnudārzā ātri smērējas un ātri plīst,” tā vēl kāda veikala apmeklētāja.

Daugavpils lielā „Maxima” klientu konsultantei Svetlanai kopā ar apsargiem darba pilnas rokas, jo jāsteidz izkontrolēt pircēju plūsmu, tā veikalā samazināta.

„Šobrīd mūsu veikalā ir 115 groziņi, tas ir tik cik atļauj mūsu veikala platība. Pārējie stāv un gaida ārā. Nedrīkst drūzmēties un 2 metri distance ir jāietur.”

Cits stāsts jau ir aiz veikala durvīm, un ne tikai te. To īpaši izjūt mazie veikaliņi vai degvielas uzpildes stacijas.

Piemēram, neliels SIA „BaltStor” gaļas un kūku veikals.

„Platība mums atļauj uzņemt trīs cilvēkus, iepriekš varēja piecus. Te ir gan svaiga gaļa, gan kūkas. Cilvēki nāk, un būs tās rindas ārā, tur aukstumā,” saka veikala pārdevēja.

Degvielas uzpildes stacijas „Viada” veikala pārdevēja Arina jau laikus brīdina, ka jāuzgaida un atzīst, ka klienti ar jaunajiem noteikumiem neapmierināti.

„Bija trīs cilvēki, tagad tikai viens var ienākt veikalā. Agrāk bija labāk. Protams, uz ielas ir auksti stāvēt, visi ir neapmierināti, jo steidzas.”

Prieks par sengaidīto pirkumu mijas un neapmierinātību stāvēt salā.

„Vai tad pie šā var pierast. Ārā auksti, cilvēki nestāvēs rindās. Gribas, uz to labāko cerēt, lai tas process notiktu ātrāk,” prāto kāda daugavpiliete.

Tirgotāji,  savukārt,  nolikti dažādu mērauklu grožos. Kamēr lielveikali un pārtikas tirgotāji priecājas par iespēju tirgot plašāku preču klāstu, aiz aizlieguma lentas joprojām paliek visi pārējie - mājražotāji, apavu, drēbju, saimniecības preču tirgotāji.  Bet nomāc to visu,  īpaši Latgales laukos, iedzīvotāju maksātnespēja, jo pat pārtiku lauku veikalos nereti daudzi lūdz tirgot uz parāda.

Ārkārtējā situācija  Covid-19 izplatības dēļ ar  virkni ierobežojumu valstī, tostarp tirdzniecības jomā, pagaidām izsludināta līdz 6.aprīlim.