Sezonas laukstrādnieki kļūst ar vien pieprasītāki

Aktīvajā lauku darbu sezonas laikā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim tiek ieviests īpašs sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīms. Šajā laikā lauksaimnieki, kuri sezonas rakstura darbos nodarbina laukstrādniekus,  iedzīvotāju ienākuma nodokli no šo darbinieku algām var maksāt 15% apmērā, bet ne mazāk kā 70 eirocentus par katru nodarbināšanas dienu. Tas ir izdevīgi abām pusēm - gan lauksaimniekam, gan sezonas strādniekam, kurš kļūst sociāli apdrošināts.

Mazināt nodokļu slogu darba devējiem, kuri izmanto sezonas laukstrādnieku pakalpojumus valdība lēma 2013. gadā, un jau ar  2014.  gadu iepriekšējās  nodokļu likmes 24% apmērā, par katru sezonas darbu veicēju lauksaimnieki iedzīvotāju ienākuma nodoklī maksā 15 procentus. Interese par šo pasākumu aug gadu no gada.

„Jau astoto sezonu notiek pieteikšanās sezonas laukstrādnieku reģistrācijai, un tas ir ļoti labs modelis.

Pirmajā -  2014. gadā tās bija 89 saimniecības, kas uzsāka izmantot šo iespēju. Tie bija nepilni 2000 strādnieku, kas tika nodarbināti šajos sezonas darbos. Savukārt, pērn - 2020. gadā tās jau bija 262 saimniecības un gandrīz 4000 laukstrādnieku, kas tika nodarbināti.

Latgale ir mazāk aktīvais reģions, piemēram, pērn Latgalē bija nepilnas 20 saimniecības, kas veica laukstrādnieku reģistrāciju, bet 2015. gadā tās bija tikai 9 saimniecības.” stāsta Lauku atbalsta dienesta pārstāve Kristīne Ilgaža.

Piemēram, viena no lielākajām Daugavpils novadā zemnieku saimniecībām „Stārķi” Sventes pagastā, kuras darba profils ir piena lopkopība un graudaugu audzēšana, sezonas darbiniekus nepiesaista arī tad, kad saimniecība nodarbojās ar kartupeļu audzēšanu, tātad ar nepieciešamību tos šķirot un pārlasīt.

„Ko tur slēpt, parasti sezonas laukstrādnieks ir tāds cilvēks, kurš nav darbinieks. Tās saimniecības, kas attīstījušas šo nozari, savu darbību ir mehanizējuši ar lasīšanas ierīcēm. Tu nevari tur likt arī neapmācītu cilvēku, tur jābūt drošībai, pašam jāstāv blakus, lai kāds neierautu kāju vai roku. Teorētiski var ņemt cilvēku, bet praktiski tas ir sarežģīti. Dažreiz ir tā, ka uz dienu vai divām ir vajadzīgs kāds papildus cilvēks saimniecībā, taču tā dokumentu formēšana. Nu, kas to darīs? Labāk es iztikšu bez tā cilvēka, nekā uz dažām dienām iešu kārtot tos papīrus,” tā saimnieks Roberts Jonāns.

Šī sezonas laukstrādnieka nodokļu atlaide arī ir tieši primāri vērsta uz specifisku nozari, skaidro LAD pārstāve Kristīne Ilgaža:

„Esošajā modelī reģistrāciju uz sezonas laukstrādnieku piesaisti var veikt saimniecības, kas darbojas augkopības un dārzeņkopības nozarē. Tas ir saistīts ar stādu piķēšanu pavasara pusē, bet visvairāk to izmanto rudenī ražas vākšanas laikā.”

Daugavpils novada Laucesas pagasta zemnieku saimniecības “Sēlija” saimnieks  Alberts Mendriķis sezonas laukstrādniekus izmanto katru gadu, tās ir papildus darba rokas aktīvajā sezonā, tieši tad, kad tas nepieciešams.

„Rudenī ābolu vākšanas laikā pie mums strādā kādi 8-9 sezonas laukstrādnieki,  šobrīd  četri. Divi jau strādā, viens vēl tagad pieteicās. Ziemā viņi man nebija vajadzīgi, „stāvēja dīkstāve”.  Tagad vajag šo to uzpost, stādus parakt. Tas ir ļoti izdevīgi, 15% nodoklis jāmaksā no summas, ko maksāju strādniekam.”

Tā ir abpusēja izdevība, apliecina arī LAD, turklāt reģistrācijas process vienkāršs.

„Tā saimniecība, kura grib reģistrēt sezonas laukstrādniekus, ir jābūt LAD klientiem ar pieeju elektroniskajai pieteikšanās sistēmai. Tur katrā konkrētajā dienā saimnieks pieraksta, kad un kurš strādnieks ir atnācis un cik ilgi ir strādājis. Ieguvēji ir abas puses. Strādnieks kļūst sociāli apdrošināts pensijai, gūstot sociālo nodrošinājumu, bet saimniecības var ērti un ātri reģistrēt šos sezonas laukstrādniekus,” skaidro Kristīne Ilgaža.

Izvēle, ko nodarbināt šajos sezonas darbos ir paša saimnieka ziņā, par pieprasījumu liecina būtiski cipari.

„Pieaug ienākumi, ko nopelna strādājošie šajos sezonas darbos, ja pirms 7 sezonām  tie bija gan mazi nodokļi,  gan ienākumi, taču pagājušajā gadā tie jau bija miljonos mērāmi ienākumi,” uzsver Kristīne Ilgaža.

Un tas jau ir reāls apliecinājums šīs atbalsta programmas finansiālajam pienesumam.