LSM ziņās: Algotie pagaidu sabiedriskie darbi visvairāk pieprasīti Latgalē

Tā dēvētā “simtlatnieku” programma ieviesta pirms desmit gadiem, kā krīzes laika ekonomikas stimulēšanas pasākums, kas turpinās joprojām.

Pasākumam “Algoti pagaidu sabiedriskie darbi” var pieteikties tie cilvēki, kas nesaņem bezdarbnieku pabalstu, ir bezdarbnieku statusā vismaz pusgadu vai arī jau ilgstoši ir bez darba. Programmā dalībnieks viena gada laikā var strādāt ne vairāk kā četrus mēnešus un darbu nodrošina pašvaldības. Tā ir alternatīva tā dēvētajai “simtlatnieku” programmai.

Lai gan kopumā bezdarba līmenis samazinās, tomēr joprojām pieprasījums šim pasākumam ir augsts tajās pašvaldībās, kurās ir mazāk iespēju atrast darbu citviet.

“2018.gadā pasākumā “Algoti pagaidu sabiedriskie darbi” uzsākuši 12 922 bezdarbnieki, šā gada sešos mēnešos 5 676 bezdarbnieku, dalībnieku skaits šogad provizoriski varētu būt 8 732. Pasākums ir nozīmīgs pašvaldībās, kur ir liels bezdarbnieku skaits un zema uzņēmējdarbība, 2018.gadā un 2019. gada tādas ir Latgales pašvaldībās,” stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras Nodarbinātības pasākumu nodaļas vecākā eksperte Liene Jaunušāne.

Latgalē šobrīd reģistrēto bezdarbnieku skaits ir 14 procenti, līdz ar to arī bezdarbnieku vēlme veikt algotos pagaidu sabiedriskos darbus ir liela. Pērn Daugavpils pilsētā un novadā šajā aktivitātē tika iesaistīti 1660 bezdarbnieku, savukārt Rēzeknes pilsētā un novadā 1779, šogad 836. Kā norāda Rēzeknes novada pasākuma koordinatore Liene Skudra, cilvēkiem vēlme veikt algotos pagaidu sabiedriskos darbus ir lielāka nekā piedāvātās darba vietas.

“Pagastos ir darba vadītāji, kas norīko konkrētā darba vietā, lielākoties tās ir teritorijas uzkopšanas un labiekārtošanas darbi. Ziemā sniega tīrīšana, vasarā labiekārtošana, ja ir pašvaldībā tādas iestādes, kā skola, tad tur tiek nodarbināti uzkopšanā, virtuves darbos,” stāsta Liene Skudra.

Pasākums, īpaši Latgalē ir nepieciešams, uzsver pašvaldībās. Lai gan Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais uzskata, ka krīzes laika atbalsts bezdarbniekiem ir ieildzis. Un tas nebūt nemotivē cilvēkus meklēt sev pilnas slodzes darbu.

“Domāju, ka šie pagaidu sabiedriskie darbi attur daudzus cilvēkus no tā, ka viņi cenšas mazliet vairāk un iestājas produktīvā pilna darba laika režīmā,” tāpēc ir jādomā par izmaiņām, uzskata Jānis Platais.

“Attiecībā uz pagaidu sabiedriskajiem darbiem jādomā efektīvāki pasākumi. Ja cilvēki nodarbojas ar apkaimes sakopšanu, viņi iesaistās nevis šajā valsts programmā, bet kā līguma darbinieks pašvaldībai, kas veic šīs teritorijas sakopšanu un strādā produktīvāk, un ilgāku darba laiku, nevis pagaidu algoto darbinieku režīmā.”

Šobrīd gan nav nekādu pazīmju, ka pasākums “Algoti pagaidu sabiedriskie darbi” netiks turpināts, norāda Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.