Līdz ar Satversmes tiesas lēmumu, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana saimnieciskās darbības veicējiem, kas strādājuši bez peļņas, ir prettiesiska, šī likuma norma vairs nav spēkā. To ieviesa 2017. gada beigās, kad tika apstiprinātā kārtējā nodokļu reforma. Tiesa, šīs normas faktiski netiek piemērotas jau divus gadus, jo to darbību apturēja Covid-19 pandēmijas dēļ. Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis Latvijas Radio norāda, ka šī gada pirmajā pusē tiks veikti nepieciešamie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, izslēdzot apstrīdētās normas. Tāpat paredzēts vērtēt arī normas citos likumos, piemēram, Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, lai pārliecinātos, ka tās nav pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumā ietvertajām atziņām.

 

Tiesībsargs Juris Jansons uzsver, ka Satversmes tiesas lēmums ir kā uzvara pār netaisnību un to uztver ar gandarījumu. Uz jautājumu, kādi ir tālākie soļi attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu saimnieciskās darbības veicējiem tiesībsargs pauž šādi: "Satversmes tiesas lēmums kas nosaka, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana saimnieciskās darbības veicējiem, kas strādā bez peļņas, ir kā laba ceļa maize politikas veidotājiem."

Tiesībsargs gan uzsver, ka Satversmes tiesas spriedums neparedz prettiesiski iekasēto naudu no 2017. gada beigām līdz pandēmijas sākumam, kas tika iemaksāta valsts makā saimnieciskās darbības veicējiem, atmaksāt. Tomēr būtiski, ka turpmāk saimnieciskās darbības veicējiem, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, iedzīvotāju ienākumu nodoklis tiks rēķināts no ienākumiem jeb peļņas.

 

Arī Mikroautobusu transporta pakalpojumus nodrošinātājs IK “Ilekss Pluss” īpašnieks Andris Sirmulis pauž prieku par Satversmes tiesas lēmumu. Tieši pēc viņa aicinājuma tiesībsargs vērsās Satversmes tiesā. Viņš lēš, ka divos gados, kad iedzīvotāju ienākuma nodokļi iekasēja pat tad, kad uzņēmums strādāja bez peļņas, jo ieguldīja vērienīgus finanšu līdzekļus uzņēmuma attīstībā, valstij nodokļos samaksājis gandrīz 17 tūkstošiem eiro. Viņš atklāj, ka nodokļa slogs mudināja domāt arī par uzņēmuma slēgšanu, bet, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu, nodokļa maksājumus izdevās sadalīt uz gadu pa mazākām daļām.

Faktu, ka mazie uzņēmēji lēnām tiek izspiesti apliecina arī Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris, sakot, ka tas nav pareizs solis, jo mazie uzņēmēji ir svarīgi Latvijas ekonomikai.

VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktore Inga Mukāne stāsta, ka pēdējos gados patiesi ir nedaudz sarucis saimnieciskās darbības veicēju skaits. Turklāt sarūk arī to saimniecisko darbības veicēju skaits, kas strādā ar zaudējumiem. Proti, ja 2017. gadā tādi bija 15%, tad nu jau par sešiem procentiem mazāk.