Eiropas Savienības lielākajā ekonomikā Vācijā ar sociāldemokrātu uzvaru noslēgušās parlamenta vēlēšanas. Lai gan Vāciju joprojām varam dēvēt par pārtikušu, tomēr izaicinājumi ir katrā valstī, arī šajā. Jaunajam kancleram šie izaicinājumi būs jāmanto un ar tiem jātiek galā. Latvijas Radio Berlīnē uz sarunu aicināja Vācijas Ekonomikas pētījumu institūta (DIW) pētniecības direktoru, Potsdamas Universitātes ekonomikas profesoru Aleksandru Kritiku.

Vāciju, kurā dzīvo vairāk nekā 83 miljoni cilvēku, tāpat kā citas valstis, ietekmējusi Covid-19 pandēmija. Tomēr tā atkopjas labāk nekā, piemēram, Itālija vai Francija. Paredzams, ka Vācijas ekonomika šogad augs par 2,9%, bet nākamgad – par 4,6%. Pandēmija vēl vairāk izgaismojusi jautājumu par zemo digitalizācijas līmeni valstī un nepieciešamību veikt lielas investīcijas šīs problēmas risināšanā. Arī pētnieks Aleksandrs Kritiks digitalizāciju min kā vienu no galvenajiem izaicinājumiem.

Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu Vācijas ekonomikā eksperti un arī Kritiks min ražošanas sektora transformāciju un zaļo pāreju. Arvien aktīvāk tiek pieprasītas pārmaiņas, īpaši, automašīnu sektorā, nomainot ar degvielu darbināmus spēkratus uz elektromobīļiem. Lai gan tas izklausoties viegli, tomēr pārmaiņas ir jāveic ne tikai lielo ražotāju rūpnīcās, bet jau sākot no katras mazākās automašīnas detaļas, tādēļ tas ir milzīgs izaicinājums. Autorūpniecība ir Vācijas ekonomikas vitāls elements, tādēļ kompānijas sākumā pretojušās, bet tagad sāk veikt lielas arvien lielākas investīcijas elektroauto ražošanā. Izaicinājumu rada arī pārmaiņas pašā ražošanas procesā.

Tas, kas pietrūkstot no politiskajām partijām, ir vēsts cilvēkiem, ka tie nepaliks vieni brīdī, kas būs jāmeklē jauns darbs. Trešais izaicinājums, kā min pētnieks, nav tieši problēma ekonomikā, bet tas var būt kā būtisks priekšnoteikums, lai tāda rastos. Proti, izglītības sistēma pakāpeniski kļūst sliktāka un tajā nepieciešams veikt investīcijas un uzlabot kvalitāti. Kritiks min arī demogrāfijas radītos izaicinājumus, proti, sabiedrības novecošanos, kas rada jautājumus par pensiju sistēmu un veselības aprūpes sistēmu. Būs nepieciešams rast veidu, kā piesaistīt cilvēkus arī ārpus Eiropas.

Jāreformē būtu arī pensiju sistēma, par ko gan neviens īsti atklāti neuzdrošinās runāt, atzīst eksperts. Pirms vairākiem gadiem veiktā toreizējās valdības reforma tika pārstrādāta un pensijas vecums tika pazemināts, kas bijusi liela kļūda. Tagad esot būtiski domāt par pensijas sliekšņa paaugstināšanu līdz 67 gadiem un jāpadara tas fleksiblāks, atkarībā no darba veida. Šīs pārmaiņas ir nenovēršamas, jo jau tagad ceturtā daļa iedzīvotāju ir pensijā. Problēmas ekonomikā joprojām iezīmējas arī atšķirībās starp Vācijas austrumiem un rietumiem.

Šī problēma kļūstot arvien aktuālāka, jo ir grūtības izveidot reģionālu inovāciju sistēmu, kurā uzņēmumi ienāk šajās tukšajās apkaimēs. Cilvēki no austrumu lauku reģioniem arvien vairāk pārceļas uz lielajām pilsētām, zūd pakalpojumu kvalitāte un palikušie jūtas arvien vairāki atstumti, kas tālāk atspoguļojas atsevišķu politisko spēku atbalstā. Vadošās partijas, pēc pētnieka domām, šai problēmai nepievērš pietiekami lielu uzmanību. Piemēram, sociāldemokrāti sola paaugstināt minimālo algu, bet tas neatrisinās austrumos esošās infrastruktūras un pakalpojumu problēmas.

Kopumā Kritiks uzskata, ka Vācijas ekonomika joprojām būs spēcīga daļa no Eiropas Savienības ekonomikas, bet jautājums ir par politisko pusi. Un šajā ziņā Vācijas un Francijas kopīgo kustību vairāk pārņems Parīze, līdz nākamais kanlcers būs spējis pilnībā iekāpt Merkeles kurpēs.