LSM ziņās: Valdības apstiprinātās pamatnostādnes kūdras izstrādātājiem ļauj prognozēt darbu

Pirms gada Valsts kontrole nāca klajā ar kārtējo neglaimojošo revīzijas ziņojumu, ka Zemkopības ministrija gadu desmitiem tīši izsaimniekojusi Latvijas kūdras purvus. Proti, revidenti atklāja, ka mūsu valstī nav pienācīgas kūdras izstrādes politikas, ka neesam apjautuši kūdras resursu apjomu un līdz ar to nevaram jēdzīgi kontrolēt, cik šīs bagātības paliek, turklāt purvus uzņēmējiem atdodam par sviestmaizi. Tagad, pēc piecu gadu darba, valsts ir radījusi kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes nākamajiem desmit gadiem. Ko tās dos valstij un ko - uzņēmējiem?

Nozares apkopotie fakti rāda, ka kūdras atradnēs Latvijā uzkrājies pusotrs miljards tonnu kūdras, ko ik gadu papildina 1,6 miljoni tonnu kūdras ar uzkrāšanās ātrumu divi milimetri gadā. Tā kā ik gadu izstrādājam aptuveni vienu miljonu tonnu, nozare uzskata, ka kūdra nav fosilais, bet gan lēni atjaunīgs resurss. Turklāt kūdras atradnes klāj desmito daļu Latvijas teritorijas, radot ievērojamu darbošanās potenciālu ne tikai pašreizējiem 64 kūdras ieguves uzņēmumiem, bet arī to konkurentiem nākotnē. Un vispārējās pandēmijas laikā kūdras biznesam sokas labi. Tā atzīst kompānija “Laflora”, kurā vienīgajā ar mazu pārsvaru lielākais kapitāls pieder vietējiem uzņēmējiem.

Taču kūdras izstrādes bizness rāda arī ne tik rožainu ainu. Latvijā kūdras nozare ir joma, kuras ieguves rezultātā rodas ap 15 procentiem no visām siltumnīcefekta emisijām, tādēļ ilgtermiņā, lai sasniegtu klimata neitralitāti 2050. gadā, ir jāmeklē risinājumi, kā emisijas samazināt vai neļaut tām pieaugt. Viens no risinājumiem ir izstrādāto kūdras purvu rekultivācija jeb atkārtota izmantošana, lai pēc derīgā slāņa noņemšanas nepaliktu melni lauki. Par to runā kūdras izmantošanas pamatnostādnes nākamajiem desmit gadiem, skarot arī tādu būtisku problēmu kā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizstāvēšanu no kūdras izstrādātājiem.

Nostādnes radītas kopā ar Latvijas Kūdras asociāciju, tāpēc likumsakarīgi ir arī atzinīgi vārdi no nozares.

Savukārt valstij pamatnostādnes iedevušas rīcības plānu. Piemēram, ka beidzot nepieciešama kūdras atradņu inventarizācija, ka jāpanāk ilgtspējīga kūdras resursu apsaimniekošana un jāveicina zinātniskā pētniecība, lai ar inovatīviem risinājumiem kūdras ieguvei radītu lielāku pievienoto vērtību, bet klimatam – mazāku skādi.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.