Pandēmijas pirmajos divos gados uzņēmējdarbības un strādājošo atbalstam valsts dāsni piešķīra gandrīz pusotru miljardu eiro, bet grantos, kredītu garantijās, aizdevumos un citos atbalsta rīkos reāli iztērēts ap vienu miljardu eiro. Kā izpētījuši Valsts kontroles revidenti, naudas dāļāšanā pietrūcis atklātības, turklāt valsts ar to svaidījusies tik dāsni, ka pat pietrūcis gribētāju. Turklāt daļa atbalsta saņēmēju tāpat visai drīz bankrotējuši.

Iepriekšējās divās ziemās valsts uzņēmējus pabalstīja Covid-19 pandēmijas seku dēļ, jo daudzās nozarēs darbs daļēji vai pat pilnībā apstājās. Tagad, kad pandēmijai klāt nāk vēl arī Krievijas īstenotais karš Ukrainā ar tam sekojošu energoresursu un citu izejvielu cenu vēsturisku kāpumu, uzņēmēji atklāti draud vai brīdina, ka bez valsts atbalsta tie ziemu nepārlaidīs. Tā Latvijas Radio saka Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" līdzīpašnieks Andris Bite.

Energoietilpīgie uzņēmumi min trīs lielus izaicinājumus. Pirmkārt, kā strauji mainīt energoresursus, piemēram, no gāzes uz dīzeļdegvielu. Otrkārt, kā iespējami vairāk un ātrāk ieguldīt energoefektivitātes lietās. Un, treškārt, kā pārdzīvot iespējamo ekonomikas recesiju un pieprasījuma samazinājumu. Tas viss esot sekas ilgstoši greizai valsts politikai. Bet ko tad darīt?

Divos iepriekšējos pandēmijas gados uzņēmējiem un to strādājošajiem valsts ir izdalījusi vienu miljardu eiro. Pie naudas tiešā vai pastarpinātā veidā tikuši 37 tūkstoši saņēmēju, turklāt trešā daļa to dabūjusi vairākās atbalsta programmās. Tā saskaitījusi Valsts kontrole, atzīstot, ka apkopot datus nebija viegli, jo ne viss bijis atklāts. Sākotnēji valsts gribēja dot vēl vairākās naudas, taču vismaz trīs programmās nepieteicās neviens gribētājs. Stāsta Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.

Valsts kontrole rosina turpmāk atbalstu piešķirt mērķētāk. Un uz to aicina arī Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors un vadošais pētnieks Gundars Bērziņš. Viņš gan norāda, ka atbalsta pārāk vieglprātīga dalīšana nav tikai Latvijas problēma. Pētnieki mudina ieviest trīs kritērijus, kuru izpilde ļautu dot naudu tieši produktīviem uzņēmumiem.

Abos pandēmijas gados pēc atbalsta saņemšanas likvidēti tika 722 uzņēmumi jeb gandrīz trīs procenti no visiem naudas saņēmējiem. Bankrotējušajiem tika 18 miljoni eiro valsts naudas.