Ja eiropieši ieviesīs patvaļīgu digitālo nodokli pret ASV interneta tehnoloģiju kompānijām, tad ASV atbildēs ar muitas tarifiem Eiropas Savienībā ražotajām automašīnām. Par to 22.janvārī brīdināja Savienoto Valstu finanšu ministrs Stīvens Mnučins Pasaules ekonomikas forumā Davosā.

Ne starptautiskā, ne Eiropas Savienības līmenī pagaidām nav izdevies vienoties par digitālo nodokli, tādēļ, piemēram, Francija ir nolēmusi ievest pašas savējo. Arī Lielbritānija norādīja, ka joprojām plāno ieviest digitālo nodokli aprīlī, neskatoties uz Vašingtonas draudiem.

Internets un digitālie pakalpojumi ieņēmuši ļoti svarīgu vietu mūsu ikdienā, un lielās interneta tehnoloģiju kompānijas gūst milzu peļņu. Taču šīs korporācijas ļoti maz samaksā nodokļos valstīs, kurās fiziski nav bāzētas, tomēr pakalpojumus sniedz. Tādēļ jau vairākus gadus bijušās diskusijas par digitālā nodokļa ieviešanu Eiropas Savienībā, lai varētu iekasēt nodokļus no tādiem ASV tehnoloģiju gigantiem kā Google, Apple, Facebook, Amazon un Netflix. Bet kamēr vispārējas vienošanās vēl nav, dalībvalstis plāno katra savu stratēģiju.

Tā Francija par digitālā nodokļa ieviešanu paziņoja pagājušajā gadā. Tas paredz piemērot 3% nodokli ienākumiem, kurus interneta tehnoloģiju milži guvuši Francijā. Nekavējoties sākās vēl viens transatlantiskās tirdzniecības strīds. Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps jau aizvadītajā vasarā piedraudēja ar lielākiem nodokļiem vai tarifiem Francijas vīniem.

22.janvārī Pasaules ekonomikas forumā Davosā transatlantiskās tirdzniecības nesaskaņas atkal uzliesmoja. Šveices kalnu kūrortā Tramps piedraudēja ar ļoti lieliem importa tarifiem Eiropas Savienības precēm, ja bloks ar ASV nespēs panākt tirdzniecības vienošanos. Bet Savienoto Valstu finanšu ministrs Stīvens Mnučins turpat Davosā brīdināja, ka Vašingtona vērsīs sāpīgus importa tarifus Eiropas Savienībā ražotajām automašīnām, ja eiropieši piemērs digitālo nodokli ASV uzņēmumiem.

Francija un ASV pēdējās nedēļās veda intensīvas sarunas par digitālo pakalpojumu nodokli, lai mēģinātu panākt kādu vienošanos. Sarunas raksturotas kā ļoti sarežģītas. Šonedēļ izskanēja, ka Vašingtona un Parīze vienojušās par nosacītu pamieru, lai diskusijas turpinātu. Un Francija piekritusi līdz gada beigām iesaldēt sava digitālā nodokļa iekasēšanu no interneta tehnoloģiju gigantiem.

Tomēr Francija nav vienīgā. Digitālo nodokli sākot no aprīļa plāno ieviest arī Apvienotā Karaliste. Lielbritānijas finanšu ministrs Sadžids Džavids trešdien teica, ka Londona to joprojām plāno darīt, neskatoties uz ASV draudiem. Līdzīgu digitālo nodokli kā Francija pērn apstiprināja arī Itālijas parlaments.

Eiropas Savienība ar digitālā nodokļa jautājumu strādā jau vairākus gadus, 2017.gadā Eiropas Komisija izstrādāja priekšlikumu par lielo kompāniju aplikšanu digitālo nodokli. Tomēr dalībvalstis vēl nav spējušas vienoties par kopīgu pieeju. Pretestība Īrijas, kas ar zemajām nodokļu likmēm spējusi piesaistīt globālo tehnoloģiju uzņēmumu Eiropas birojus.

Par digitālo nodokli tiek spriests arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD. Eiropas Komisija norāda, ka dod priekšroku Eiropas Savienības līmeņa digitālajam nodoklim. Atsevišķu dalībvalstu iniciatīvas tā ieviešanā uzskatāmas tikai par pagaidu risinājumu, norādīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietas pienākumu izpildītājs Andris Kužnieks.

OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija Davosā pauda pārliecību, ka vienošanās par digitālo nodokli var tikt panākta jau šogad. Un, piemēram, Francija norādījusi, ka attieksies no sava digitālā nodokļa, ja par to OECD paspārnē izdosies panākt starptautisku vienošanos.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.