Šobrīd ir iespējams abonēt savus iecienītos žurnālus un laikrakstus nākamajam, 2021.gadam. AS “Latvijas pasts” ikgadējā abonēšanas kampaņā, kas turpināsies līdz decembra beigām, piedāvā abonēt 300 Latvijas izdevumu, no kuriem teju piecdesmit ir reģionālie laikraksti. Par to, kā šobrīd veicas vietējiem preses izdevumiem Latgales reģionā, vairāk Lāsmas Zutes Vītolas sagatavotājā ierakstā.

“Vienmēr jautājam cilvēkiem, kas redakcijā nāk abonēt, jautājam viņu domas par laikrakstu, tad galvenais, ko saka: “Lūdzu, esiet!” Tā Iveta Leikuma laikraksta “Ezerzeme” redaktore, atzīstot, ka lasītāji novērtē viņu darbu un vēlas, lai vietējā avīze turpinātu strādāt. “Ezerzeme” to arī dara, tomēr lasītāju sarukums ir jūtams, kas rada izaicinājumu. Laikraksts “Ezerzeme” vēsta par Aglonas, Dagdas, Krāslavas novada notikumiem, cilvēkstāstiem un problēmām. Iznāk reizi nedēļā. Tirāža mainās, bet vidēji ap trim tūkstošiem, stāsta Iveta Leikuma. Laikraksta pastāvēšanai būtiska nozīme ir iespēja piesaistīt papildu līdzekļus, tādā veidā dažādojot  saturu.

“Ja nebūtu mums šī Latvijas valsts budžeta finansētā programma, kas ir atbalsts medijiem COVID -19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai, tad droši vien būtu pavisam bēdīgi,bet  nāca šis atbalsts, nākošgad pašvaldību vēlēšanas, partijas reklamēsies, atkal mēs varam sadarbojoties dzīvot tālāk.”

Negodīgu konkurenci rada  pašvaldību izdevumi, kurus iedzīvotāji saņem bez maksas, uzsvr redaktore.

“Sāpju bērns, ko mēs arvien pieminam, bet, kur nekas nemainās, ir pašvaldības izdevumi bezmaksas, ja cilvēkam tagad atkal ir Covid krīze, viņam naudiņas ir tik, cik ir, tad, ko viņš izvēlēsies - ēst vai laikrakstu lasīt? Diemžēl pašvaldības izdevums ir par velti iemests pastkastītē, ja viņam pietiek šī vienpusējā atspoguļošana, kur viss ir tikai pozitīvs un pašvaldības tēla spodrināšana, tad viņš izvēlas šo informāciju.”

Fakts, ko grūti mainīt, kā apstiprina arī laikraksta “Latgales laiks” valdes locekle  Iveta Valpētere, ir lasītāju sarukums, jo īpaši lauku teritorijās. Cilvēku paliek mazāk un mainās arī informācijas iegūšanas paradumi.

“Seši, septiņi procenti ir mīnusā  bijis pēdējos gadus, acīmredzot uz iedzīvotāju skaita samazināšanos, jo jaunatne, strādājot internetā, noteikti cita veida informāciju skatās, un arī, paliekot vecāki, viņi ne visi pāriet uz lasīto presi.”

“Latgales laiks” organizē abonētājiem loteriju katru gadu un brauc uz pagastiem pie cilvēkiem, lai viņiem būtu iespēja pasūtīt laikrakstu klātienē un bez starpniekiem. Tādā veidā mudinot cilvēkus abonēt un lasīt laikrakstu. Savulaik par loteriju domāja arī Ziemeļlatgales laikraksta “Vaduguns” redakcijā, tomēr atzīst, ka tas nav tas, kas veicina cilvēkus abonēt un lasīt avīzi. Ja viņi vēlas, tad dara to arī bez papildu labumiem, turpina “Vaduguns” redaktors Edgars Gabranovs.

“Mēs arī pirms kādiem desmit gadiem domājām pievilināt lasītāju ar kaut kādām loterijām, balvām, tas arī neattaisnojās. Mēs pat domājām tādas trakas idejas, pirms kādiem desmit, piecpadsmit gadiem, ka kāds abonents vinnēs govi,kas laukos būtu aktuāli. Tādas trakas idejas, bet viņas tomēr neattaisnojās.”

Ziemeļlatgales laikraksts “Vaduguns” pie saviem lasītājiem nonāk divas reizes nedēļā, informējot šobrīd par četru novadu aktualitātēm. “Pašlaik mēs ar tiem saviem 3 tūkstošiem uz tā vispārējā fona, jāsaka, ka, paldies Dievam, izskatāmies tīri labi. Nezinu, kā būs tālāk.”

Tāpat kā citi laikraksti, “Vaduguns” par sevi informē arī sociālajos tīklos. Vietnē facebook.com laikraksta lapā tiek ievietoti arī video, cik atļauj iekšējie cilvēku un laika resursi. Laikrakstus, domājot par nākamo gadu, uztrauc arī tas, kas notiks ar autoratlīdzību nodokļu izmaiņām, jo arī žurnālisti ir to vidū, kuriem ir noslēgti autoratlīdzību līgumi. Jāteic, to, cik šogad kopumā daudz būs abonentu, redakcijas zinās vien janvāra sākumā.