Ideju tenisā Cēsīs rastās idejas. Vecos amatus sakrustojam ar jaunu dizainu, izmantojot valsts atbalsta programmu. Izskaužama dažu kultūras vērtību pārekspluatēšana. Piemēram, Lielvārdes josta ir par daudz ekspluatēta, tāpēc jārada normāls kultūras deficīts. Muzejs, kurā ievietojam depozītā lietas, ar kurām nezinām ko darīt. Varbūt tas varētu rast mājvietu uz salas Baltijas jūrā.

Latvija pasaulē zināma kā valsts, kur katrs runā vidēji septiņas valodās.

Rīkojam zibakciju Noadīt cepuri Gaiziņam!

Latvijas pašvaldības sacenšas, kura iegūst vairāk bēgļus, lai aizpildītu darbavietas, skolas un nodrošinātu savas teritorijas ar iedzīvotājiem. Bēgļi kļūst par Latvijas kultūras vēstniekiem, vēlāk atgriežoties savā dzimtenē. Bēgļi strādā Latvijā simtgades rūpnīcā, kurā adām cepures visiem pasaules kalniem pēc pasūtījuma. Tāpat Latvijā bēgļi ražo preces visiem bēgļiem Eiropā, bet mēs te uz vietas veidojam mobilās mājas bēgļiem, nodrošinām tulkošanas servisu – aplikācijas. Tas rada arī darba vietas mūsu speciālistiem. Latvija kļūst par bēgļu apmācības centru. Savukārt mums ir iespēja iemācīties izmantot viņu kultūras vērtības, sadzīvi, arī garšvielas, piemēram, skābi kāposti ar kumīnu.

Provokatīvi jautājumi un interesantas idejas, radoša pieeja un pārsteidzošas atbildes raidījuma Kā labāk dzīvot speciālizlaidumā “Ideju teniss” nedēļā no 2. līdz 6. novembrim. Otrdien raidām no Cēsīm, no Vidzemes koncertzāles. Kopā ar cēsiniekiem analizēsim, kā līdz Latvijas simtgadei paveikt mūsu kultūras mantojuma revīziju, kas ir tas nepelnīti aizmirstais un nepamanītais, ko Latvija varētu pievienot pasaules brīnumu sarakstam? Spriedīsim arī, kā panākt, lai lai bēgļi kļūtu par ekonomikas dzinējspēku, nevis dižķibeli. Ideju tenisu Cēsīs spēlē Ruckas mākslas un rezidenču centra vadītāja, kino producente Ieva Goba, arhitekte un urbānā dizainere Evelīna Ozola, Cēsu kultūras centra vadītāja Laura Bāliņa un laikraksta "Druva" žurnālists Jānis Gabrāns.

Padalies arī ar savu ideju jau tagad twittera tēmturī #LV100.