Novembris ir mēnesis, kuru sagaidām patriotiskā zīmē. Tādēļ mēneša pirmo nedēļu - no 3. līdz 7. novembrim - katru darba dienas rītu no plkst. 09:05 tiešraidē Latvijas Radio 1 Jums piedāvāsim raidījuma "Kā labāk dzīvot?" speciālizlaidumu "Ideju teniss". Ko mēs servēsim? Idejas. Idejas Latvijas simtgadei.

Piektdien “Ideju tenisu” spēlēs rakstnieks un publicists Pauls Bankovskis, psiholoģe, lektore un publiciste Kristiāna Lapiņa, pilsētplānotājs un arhitekts Toms Kokins un arhitektūras kurators Mārtiņš Ķibilds. Šodien runājam par to, kā izskatītos pasaulē pirmā rezervātvalsts un kā īstenot kalendāro reformu - 2018. gads sākas ar Jāņiem!

 

Pirmais sets. Kā izskatās pasaulē pirmā dabas rezervātvalsts?

Ko darīt ar "melnajiem caurumiem" - iepriekš apdzīvotām, bet šobrīd pamestām vietām?

Fakti: Latvijā ir četri dabas rezervāti, kas aizņem 0,4 % no valsts teritorijas, un četri nacionālie parki, kas aizņem apmēram 3,2 % no valsts teritorijas. Pasaules līdere šajā rādītājā ir Venecuēla, jo tur aizsardzībā atrodas 53,8 % no valsts teritorijas. Otrajā vietā ar 43 % atrodas Dānija, jo tās pārvaldītajā Grenlandē atrodas pasaulē lielākais nacionālais parks, kurš ir lielāks par 163 pasaules valstīm. Trešo vietu ieņem Brunejas sultanāts ar 42,8 %, bet ceturtā ir Lihtenšteina, kur aizsargāti ir 42,4% procenti teritorijas.

Toms Kokins un Mārtiņš Ķibilds iesaka "melnajos caurumos" ierīkot brīvās ekonomiskās zonas, ja neviens tur tomēr neiet un neuzsāk saimniecisko darbību, tad pārdot tos ārvalstīm.

Kristiāna Lapiņa un Pauls Bankovskis papildina, ka tikpat lielas problēmas ir vietās, kas ir pretstats "melnajiem caurumiem", tāpēc visu vajadzētu pārvēst vienā rezervāta un aizaudzēt ar kaut kādu augu valsti,, lidojot pāri ar helikopteru vai dūceni, cilvēki varētu samanīt pazibam iedzīvotāji.

Kādas pilsētas funkcijas varētu deleģēt mežiem?

Fakti: Par pirmo dārzu pilsētu Eiropā un, iespējams, pasaulē uzskata Ķeizarmežu jeb tagadējo Mežaparku. To sāka ierīkot priežu mežā 1902. gadā pēc Rīgas parku un dārzu vadītāja daiļdārznieka un ainavu arhitekta Georga Kūfalta projekta. Lielāko daļu ēku tur uzcēla pirms I Pasaules kara un 20. gadsimta 20.-30. gados. No 108 ēkām, kas celtas pirms I Pasaules kara, 68 ir arhitektūras pieminekļi.

Kristiāna Lapiņa un Pauls Bankovskis, atsaucoties uz folkloru un pasaku par zvēru karu, iesaka mežiem nodot visu politisko cīņu funkcijas.

Toms Kokins un Mārtiņš Ķibilds piedāvā visas reliģiskās funkcijas pārcelt uz mežu. Viens milzīgs templis.

Kā darbojas Latvijas "zaļā zelta" banka?

Fakti: 1918. gadā pēc neatkarības deklarēšanas Latvijas iedzīvotājiem nebija uzticības drīz tapušajai jaunajai naudai - Latvijas rublim. Tādēļ bija nepieciešams nodrošināt naudas segumu ar zelta rezervēm. Latvijas valdība aicināja pilsoņus ziedot vērtslietas, lai palīdzētu valstij. Lai to īstenotu 1920. gada 20. martā nodibināja Zelta fondu, kas pārņēma saziedotās vērtības un turpināja vākt jaunas. Šajā fondā ieskaitīja arī Finanšu ministrijas iepirkto zeltu. Zeltu pārkausēja stieņos, atzīmēja raudzi un svaru un nodeva Latvijas Bankai, kas to pārsūtīja glabāšanai uz Anglijas Banku. Tā tika radītas Latvijas pirmās zelta rezerves.

Toms Kokins un Mārtiņš Ķibilds piedāvā “zaļā zelta bankas” produktus – kredītus. Patēriņa kredītu izsniedz, piemēram, mellenēs, hipotekāro – dēļos vai brusās. Noguldījuma iespēja – iestādīt koku. Ja kavē maksājumus, jāiet talkā – jākopj mežs.

Kristiāna Lapiņa un Pauls Bankovskis pievieno ideju: ja cilvēkam pieder koks, viņš šo koku var ieķīlāt – dabūt ātro kredītu. Ja kredītu neatdod, nāk ciemos “dakteris bērziņš”.

Kā panākt, lai Latvijas mežos atrastu vairāk papardes ziedu?

Fakti: Latviešiem ir vairāki ticējumi, kā atrast papardes ziedu. Viens no vienkāršākajiem paņēmieniem ir Jāņu naktī otrādi apaut vīzes, ar purngaliem uz papēžiem, ietīties baltā palagā un doties to meklēt. Vēl ir kāds sarežģītāks veids: Jāņu naktī uz zemes uzzīmēt astotnieku, tad uz slotas kāta astoņas reizes aplekt tam riņķī un pēc tam ar to pašu slotaskātu aizlekt līdz tuvākajam paparžu pudurim. Šī procesa laikā nedrīkst runāt un smieties.

Kristiāna Lapiņa un Pauls Bankovskis piedāvā aplikāciju papardes zieda atrašanai. Līdzīgi kā Imanta Ziedoņa “Zaļajā pasakā” mežs ienāktu pilsētā, kad vajadzība atrast papardes ziedu. Aplikācija to nodrošina, nospiežot podziņu.

Toms Kokins un Mārtiņš Ķibilds uzskata, ka jāsaprot, kāda ir vajadzība atrast papardes ziedu. Papildinot bilst, ka aptiekā varētu uzmaukt galvā paparžu vainagu un “samutēt” cilvēku. Bet visvienkāršākais - vajag vairāk mīlēties.

Otrais sets. Kalendāra reforma: 2018. gads sākas ar Jāņiem!

Kas katram Latvijas iedzīvotājam, gatavojoties simtgadei, jāiesāk un jāpabeidz savās mājās līdz nākamā gada Jāņiem?

Fakti: Žargonā izpildes termiņu jeb pēdējo termiņu mēdz saukt par deadline. Sākotnēji tā karagūstekņu nometnēs sauca līniju, par kuras šķērsošanu draudēja nošaušana. Piemēram, ASV pilsoņu kara laikā konfederātu karagūstekņu nometnē Andersonvilā šī līnija, lai novērstu pārrāpšanos pāri nometnes sētai vai parakšanos zem tās, atradās 19 pēdas no nometnes sienas. Vēlāk terminu deadline sāka lietot laika nozīmē, lai parādītu cik nopietns ir darbu grafika beigu datums.

Kristiāna Lapiņa un Pauls Bankovskis piedāvā katram Latvijas iedzīvotājam izvēlēties, kad viņš grib svinēt Jāņus. Otra ideja – katram brīvi izvēlēties dzimšanas gadu, ko, iespējams, var arī brīvi mainīt. Reizēm skatoties spogulī, it sevišķi sievietēm liekas, ka gribētos kaut ko citādi. Tāpat katrs varētu brīvi izvēlēties, kad svinēt vārda dienu.

Toms Kokins un Mārtiņš Ķibilds uzskata, ka šī ir fantastiska iespēja nacionālās pašapziņas lēcienam, jo līdzšinējie gadu mijas svētki ir iespiesti starp kaut ko, kas nekādi nav mūsu. Jāņi ir līdz mugurkaulam mūsu. Un svinēšanu vajadzētu pārlikt tieši uz 21. jūniju, kad ir īstie saulgrieži. Jaungada svinības Jāņos veicinās etnisko solidaritāti, atkritīs Jaungada sagaidīšana pēc Maskavas vai Rīgas laika un visi dzers alu.

Pirms kristīgā kalendāra ieviešanas senajiem latviešiem gadā bijā tikai 360 dienas, bet papildus 5 dienas tika atvēlētas kādiem svētkiem. Kā šīs piecas dienas izmantot 2018. gadā?

Fakti: Senajiem latviešiem gads bija iedalīts 8 lielos posmos ar 45 dienām katrā, ko sauca par laikiem. To nosaukumi bija atvasināti no dabas novērojumiem, piemēram, sējas laiks, veļu laiks un ledus laiks. Katrs laiks bija sadalīts deviņu dienu savaitēs. Pirmās sešas savaites dienas sauca tāpat, kā tagad nedēļas dienas, bet nākamās trīs bija septītdiena, pussvēte un svētā diena.

Toms Kokins un Mārtiņš Ķibilds vērtē, ka vajadzētu ļaut katram izvēlēties, ko svinēt. Varētu svinēt sevi – kaut vai aiziet pie friziera. Daļa šo dienu jāatvēl ārvalstu viesu uzņemšanai, jo tūristi brauks skatīties, kas tie par jokaiņiem, kuri gada vidū svin Jauno gadu.

Kristiāna Lapiņa un Pauls Bankovskis atzīst, ka šīs dienas varam iztērēt paši, vai pārdot citiem. Sākt tirgoties ar “laika kvotām”.

Kas notiks naktī no svētdienas uz pirmdienu, kad iestāsies 2018. gada 19. novembris? Kā sagaidīsim mirkli, kad Latvijai paliks 100 gadu.

Fakti: Pēc pilsonības un Imigrācijas lietu pārvaldes šī gada 1. jūlija datiem Latvijas vecākais iedzīvotājs ir dzimis 1898.gadā. Vecāki par 100 gadiem ir 456 iedzīvotāji, bet vienā gadā ar Latviju savu 100. dzimšanas dienu svinēs 467 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem 312 ir mūsu valsts pilsoņi.

Kristiāna Lapiņa un Pauls Bankovskis atzīst, ka šeit varētu likt lietā piecas liekās dienas, par kurām runāja iepriekš. Iespējams, nākamā dienā pēc jubilejas svinībām jāsākas tām piecām brīvajām dienām, brīvdienu nedēļai. Ko tajās darīt? Kā parasti – braukt uz laukiem.

Toms Kokins un Mārtiņš Ķibilds vērtē, ka dienu pēc Latvijas simtgades cilvēki sagaidīs ar “nolaistām rokām”, tik ilgi uz to iets, un ko tagad? Tāpēc jau laicīgi jāsāk gatavoties Latvijas 200. gadadienai, vai vismaz 150. gadadienas svinībām.


Sastādiet Latvijas horoskopu nākamajai simtgadei!

Fakti: Latvija ir dzimusi Skorpiona zīmē. Skorpions ir stipras gribas, enerģisks, ar izteiktām zināšanu alkām. Ir manāma nosliece uz sapņainību, iegrimšanu domās. Liela dzīvnieku un dabas, visa skaistā un greznā, mākslas pasaules, mūzikas un literatūras cienīšana. Radošai dzirkstij un radošam darbam nepieciešams miers un harmonija, mierīga vide un klusums. Būdami pārliecināti par savu taisnību, neielaidīsies kompromisā, nepadosies un nepiekāpsies citiem. Skorpions vairāk ir dzīves praktiķis un pragmatiķis nekā ideālists un romantiķis, kaut arī patīk pasapņot un pafantazēt. Vienlaikus ir konservatīvs un progresīvs.

Toms Kokins un Mārtiņš Ķibilds noraida ideju par horoskopu, jo kāds vairs horoskops pēc ķīniešu kalendāra, ja Jaunā gada svinības pārceltas uz Jāņiem. Tāpēc vajadzētu pēc svinībām sēsties pie galda un vēsi un racionāli saplānot nākamo simtgadi.

Kristiāna Lapiņa un Pauls Bankovskis, domājot par skorpionu, nonākuši pie atziņas, kāpēc latvietis ir “latvietis nīgrais”. Tas saistīts skorpiona zīmi. To indi, kas rodas, varētu vākt un izmantot mazās devās homeopātiskiem mērķiem. “Indeve latviskā”!