Spēcīga serve, precīza saspēle un asas reakcijas. Labas idejas nemētājas apkārt. Tās rodas “Ideju tenisā”. No 31. oktobra līdz 4. novembrim Latvijas Radio mīļākais sporta veids būs „Ideju teniss”, ko spēlēsim Latvijas Radio 1 un Pieci.lv ēterā.

Piektdien spēles dalībnieki iesaka, kā panākt, lai Latvijā vidējais iedzīvotāju blīvums būtu lielāks nekā tagad - 35 cilvēki uz kvadrātkilometru un kā panākt to, lai mūsdienu jaunietis, aizejot pensijā, būtu bagātākais un laimīgākais pensionārs pasaulē.

Tā kā spēle ir LR1 un Pieci lv kopprojekts, tad arī spēles laukumā atradīsies šo radiostaciju komandas. LR1 par saviem sadarbības partneriem esam izvēlējušies biedrību “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, kas apvieno cilvēkus, kuri kādu laiku dzīvojuši, mācījušies un strādājuši ārpus Latvijas, bet šobrīd atkal saistījuši savu dzīvi un karjeru ar dzimto zemi. Šajā spēlē piedalās Juris Sorokins, Roberts Tomme un Kristīne Tarvida. Savukārt Pieci.lv komandā spēlē kapteinis, Pieci.lv dj Aleksis Vilciņš kopā ar komandas biedriem Dārtu Maiju Zaķi un Artūru Jenotu.

Komandu piedāvātas idejas improvizācijās izspēlē Rīgas Improvizācijas teātra aktieri Rihards Sniegs un Dita Nitiša.

Kā panākt, lai Latvijā vidējais iedzīvotāju blīvums būtu lielāks nekā tagad - 35 cilvēki uz kvadrātkilometru?

Pieci.lv aicina uzlabot labklājību un atbalstu jaunajām ģimenēm Latvijā, lai cilvēki vēlētos te dzīvot Latvija.

Veicam medikamentu izstrādi, kas pagarina dzīves ilgumu un uzlabo dzīves kvalitāti. Tā nodrošinām iespēju ilgāk radīt bērnus un tā būs arī vairāk cilvēku Latvijā.

Jauniešiem jau šobrīd paziņojam, ka viņiem nepienākas nekāda pensija, bet piedāvājam, jo vairāk viņiem ir bērnu, jo lielāks būs atbalsts no viņiem. Kad vecākiem pienāk pensijas vecums, bērniem pienākas noteikta summa pensionāra apgādāšanai. Jo vairāk bērnu, jo lielāks atbalsts vecākiem.

LR1 komanda piedāvā par katru trešo bērnu viss ir bez maksas – izglītība, mājoklis vecākiem, utt.

Vajag sekmēt, lai uz Latviju pārceļas pēc iespējas vairāk cilvēku, sākt var un vajag ar tautiešiem ārzemēs.

Mākslīgi palielināt iedzīvotāju skaitu, piešķirot pilsonību robotiem, sekojot Saūda Arābijas piemēram.

Iedzīvotāju blīvums

Iedzīvotāju blīvums ir skaitlisks lielums, kas parāda vidējo iedzīvotāju skaita attiecību pret noteiktu teritorijas vienību. Pēc 2017. gada datiem šobrīd uz pasaules, ja neskaita okeānus, jūras un Antarktīdu, uz viena kvadrātkilometra dzīvo 56 cilvēki. Visapdzīvotākā valsts ir Monako, kur vienā kvadrātkilometrā mitinās 18 589 cilvēki, bet visretāk apdzīvotā valsts - Mongolija, kur vienā kvadrātkilometrā var sastapt 1,9 cilvēkus. Latvija, kurā uz vienu kvadrātkilometru dzīvo 30 cilvēki, pēc šī rādītāja ieņem 187. vietu, un ir nedaudz priekšā Igaunijai. Mūsu valstī visapdzīvotākā ir Rīga un Rīgas reģions, kurā uz vienu kvadrātkilometru ir 2 110 iedzīvotāji. Ja aplūkojam situāciju reģionos, tad visvairāk brīvas vietas ir Vidzemē, jo tur uz viena kvadrātkilometra sastapsiet tikai 13 cilvēkus, Kurzemē šis rādītājs būs - 18, Latgalē - 19, bet Zemgalē - 22 cilvēki.

Kā panākt to, lai mūsdienu jaunietis, aizejot pensijā, būtu bagātākais un laimīgākais pensionārs pasaulē?

LR1 komanda aicina daļu pirmā pensiju līmeņa pensijas ieguldīt augstāka riska uzņēmumos, piemēram, jaunuzņēmumos.

Jauniešiem mācām būt atsaucīgākiem pret veciem cilvēkiem, kultivējam sapratni un palīdzības kultūru. Kad arī paši jaunieši būs kļuvuši veci, viņi jutīsies laimīgāki, jo jutīs, ka ir vajadzīgi, noderīgi, jo ir savstarpēja sirsnīga komunikācija.

Mācām arī pareizi investēt akcijās, lai var pensijas vecumā var ceļot un būt laimīgi.

Lai dzīve pensijā būtu laimīgāka, daļu pensijas izmaksāt apmaksātos piedzīvojumos – teātra apmeklējums, pelde ar delfīniem, tā piesātinot viņu dzīvi

Latvijas jaunatne nedomā, kas ar viņiem būs pensijas vecumā, jo tas ir bubulis, tāpēc Pieci.lv aicina sakārtot šī brīža pensiju sistēmu, lai šodien pensionāriem būtu vieglākas un patīkamākas vecumdienas, tad arī jaunieši uz to skatīsies pozitīvi.

Cilvēki krāj punktus par dzīves laikā līdz pensijas vecumam izdarītiem labiem darbiem. Sasniedzot pensijas vecumu, cilvēks dodas pie valsts un viņam izsniedz summu, ar kuru jāiztiek atlikušo mūžu.

Kad cilvēks saņem pensijai sakrāto summu, viņš iesniedz budžetu, kā minēto summu tērēs.

Pensija

Par vēsturē pirmās valsts pensiju sistēmas izveidotāju uzskata Vācijas kancleru Oto fon Bismarku. 1889. gadā viņš Vācijā izdeva likumu “Solidārā valsts pensija”. Likums paredzēja, ka sociālā apdrošināšana ir obligāta un tā ir balstīta uz iemaksām. Sociālās iemaksas bija jāveic visiem strādniekiem, kā arī kalpotājiem, kuru ienākumi gadā sasniedza 2000 reihsmarku, un pensijā varēja doties no 70 gadu vecuma. Tiesa, sākotnēji pensionāru skaits bija mazs, piemēram, 1900. gadā tika izmaksātas tikai 600 000 pensijas. Skaidrojums šim faktam ir vienkāršs – tolaik Vācijā vidējais vīriešu dzīves ilgums bija 40,6 gadi, bet sieviešu 44 gadi, un līdz pensijas vecumam nodzīvoja retais. Interesanti, ka šo pensiju sistēmas modeli ar nelielām izmaņām vēl joprojām izmanto Vācijā un daudzas valstis to ir izmantojušas kā etalonu savas pensiju sistēmas izveidē.