Spēcīga serve, precīza saspēle un asas reakcijas. Labas idejas nemētājas apkārt. Tās rodas “Ideju tenisā”. No 31. oktobra līdz 4. novembrim Latvijas Radio mīļākais sporta veids būs „Ideju teniss”, ko spēlēsim Latvijas Radio 1 un Pieci.lv ēterā.

Ceturtdienas vakarā spēlētāji domā, kādi būtu uzdevumi mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājam, lai radītu ideālo latvieti un kā sociālajos tīklos pavadītajam laikam iegūt pievienoto vērtību?

Tā kā spēle ir LR1 un Pieci lv kopprojekts, tad arī spēles laukumā atradīsies šo radiostaciju komandas. LR1 par saviem sadarbības partneriem esam izvēlējušies biedrību “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, kas apvieno cilvēkus, kuri kādu laiku dzīvojuši, mācījušies un strādājuši ārpus Latvijas, bet šobrīd atkal saistījuši savu dzīvi un karjeru ar dzimto zemi. Šajā spēlē piedalās Miks Muižarājs, Juris Sorokins un Kristīne Tarvida. Savukārt Pieci.lv komandā spēlē kapteinis, Pieci.lv dj Aleksis Vilciņš kopā ar komandas biedriem Dārtu Maiju Zaķi un Natāliju Knipši.

Komandu piedāvātas idejas improvizācijās izspēlē Rīgas Improvizācijas teātra aktieri Rihards Sniegs un Dace Gailāne.

Kādi būs uzdevumi mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājam, lai radītu ideālo latvieti?

Pieci.lv piedāvā uzbūvēt ideālo latvieti, saliekot kopā īpašības, kuras ikdienā latvietim klibo – pašpārliecinātība un pašcieņa.

Robots-latvietis, kurš spēj runāt visās iespējamās valodās uz šīs planētas, arī programmēšanas valodā, kā arī ar ultraskaņas un infraskaņas palīdzību. Un šis poliglots latvietis ir visās jomās zinošs.

Ideālajam robotam-latvietim jāspēj vairoties.

LR1 komanda iesaka izveidot apkopojumu ar lietām, kas raksturo ideālu latvieti – dainas, Porziņģa spēle – tālāk viņš pats mācās un analizē, un veidojas par ideālo latvieti.

Latviešiem patīk sevi salīdzināt ar kaimiņiem, tāpēc pirmais uzdevums ir radīt parasto latvieti, uz kura fona ideālais uzreiz būtu ideāls.

Vispirms apkopot informāciju par latviešiem no vēstures un kultūras, ko ievieto robotiņā un ieprogrammē viņam mērķi attīstīties un kļūt labākam Latvijas un latviešu labā. Lai saprastu, ar ko sākt un kā būt latvietim, iešļircē cilvēkos nanorobotiņus, kas apkopo informāciju. Pēc tam šie nanorobotiņi pārceļo uz robotiņu – ideālo latvieti.

Robots Sofija

2015. gadā Honkongas kompānija pabeidza darbu pie cilvēkveidīgā robota Sofija izstrādes. Robots, kas modelēts pēc aktrises Odrijas Hepbernas izskata, tika izstrādāts, lai varētu strādāt par palīgu veco ļaužu pansionātos, lielos uzņēmumos vai parkos. Sofija spēj imitēt cilvēka žestus, 60 sejas izteiksmes, atbildēt uz jautājumiem un pat veikt vienkāršu sarunu par iepriekš zināmu tēmu. Savas īsās dzīves laikā Sofija ir piedalījusies vairākās intervijās, TV šovos un pat sarunājusies ar ANO ģenerālsekretāra vietnieku. Interesanti, kā 2017.gada oktobrī Sofijai Rijādā notikušajā samitā “Nākotnes investīciju iniciatīva” piešķīra Saūda Arābijas pilsonību un viņa kļuva par pirmo robotu, kādas valsts pilsoni. Īpašā konferencē jaunā pilsone paziņoja: “Es priecājos, ka mani novērtēja tik augstu. Šis ir vēsturisks brīdis, un es priecājos, ka esmu pirmais robots, kurs kļuvis par oficiālu pilsoni.” Konference gan Saūda Arābijā izraisīja skandālu, jo Sofija uz to bija ieradusies ar neaizsegtu seju un galvu, bez hidžāba un bez vīrieša – pavadoņa.

Kā sociālajos tīklos pavadītajam laikam iegūt pievienoto vērtību?

LR1 komanda iesaka mazās problēmas sociālos tīklos sasaistīt ar risinājumu. Problēmu noteikti jāsāk risināt, kad ir sasummējies noteikts skaits tvītu un retvītu.

Mēra sociālos tīklos pavadīto laiku un, ja tajā laikā izdara kaut ko labu, cilvēks iegūst kripto valūtu.

Pozitīvos komentārus sociālos tīklos pārvērst par kripto valūtu.

Pieci.lv piedāvā katram pārvērst sevi par zīmolu sociālos tīklos.

Sociālo tīklu lietošana ir maksas pakalpojums un iegūto naudu novirzīt drošas vides uzturēšanai internetā. Tā, jo vairāk laika cilvēki pavadītu sociālos tīklos, jo drošāk būtu.

Laiku, ko tērēt sociālajos tīklos iegūst ar fiziskām aktivitātēm. Izveido sabiedrībai aproces, kas reģistrē fiziskās aktivitātes, tikai savācot noteiktu skaitu punktu, var lietot sociālos tīklus.

Sociālie tīkli

Pēc 2017. gada pētījuma pasaulē vidējais interneta lietotājs sociālajos tīklos diennaktī pavada 116 minūtes. Visilgākais laiks tiek pavadīts youtube – 40 minūtes, otrajā vietā ir facebook 35 minūtes, tālāk seko snapchat – 25 minūtes, instagram – 15 minūtes un twitter – 1 minūte. Ja sasummē visu šo laiku, tad tas sastāda 5 gadus un 4 mēnešus no dzīves. Salīdzinājumam: TV cilvēks vidēji savas dzīves laikā skatā 7 gadus un 8 mēnešus, bet ēd un dzer 3 gadus un 5 mēnešus. Ja šo laiku 5 gadus un 4 mēnešus Jūs izmantotu citiem mērķiem, tad Jūs varētu 32 reizes aizlidot uz Mēnesi un atpakaļ, noskatīties visas "Simpsonu" sērijas 215 reizes, uzkāpt Everestā 32 reizes un 93 tūkstoš reizes iziet pastaigāties ar suni.

Šīs dienas spēles jaunie dalībnieki

Kristīne Tarvida pēc vidusskolas devās studēt biznesa vadību Kiprā, kur paralēli strādāja lidostā un iemēģināja roku kafijas bāra vadīšanā. Sevi raksturo kā sapņotāju, iedvesmotāju un komunikācijas guru. Pēc četriem gadiem pie Vidusjūras viņa atgriezās Latvijā, lai "modernizētu sabiedrisko domu IT un kultūras jomā”.

Juris Sorokins ir inženieris pēc izglītības, pasaules izzinātājs un problēmu risinātājs pēc aicinājuma. Profesionālajā izaugsmē tas ieveda energoefektivitātes jomā, kur apmaiņas studijās Dānijā un darbā Ņujorkā iegūto pieredzi turpina pilnveidot darbojoties biznesa attīstībā, meklējot jaunus risinājumus vides problēmām.

Dārta Maija Zaķe. Mācoties ģimnāzijā viņai pietika laika gan labiem sasniegumiem mācībās, gan ārpusskolas aktivitātēm. "Es aktīvi iesaistījos skolēnu parlamentā, nodarbojos ar mākslu aušanas un porcelāna apgleznošanas pulciņos, bet kā mīļākā ārpusskolas aktivitāte man vienmēr paliks debates. Tieši pateicoties debatēm es esmu kļuvusi pārliecinātāka par savu viedokli, man ir tāda sajūta, ka es esmu ieguvusi īpašu izglītību, kaut ko vairāk par vidusskolas vielu," viņa stāsta.