Spēcīga serve, precīza saspēle un asas reakcijas. Labas idejas nemētājas apkārt. Tās rodas “Ideju tenisā”. No 31. oktobra līdz 4. novembrim Latvijas Radio mīļākais sporta veids būs „Ideju teniss”, ko spēlēsim Latvijas Radio 1 un Pieci.lv ēterā.

Pirmajā spēlē otrdienas vakarā tās dalībnieki vērtē, kādi varētu būt Latvijas iedzīvotāja publiskā tēla veidotāja uzdevumi mūsu valstī un ārzemēs, kā atgriezt pazudušo dēlu Latvijā un kā izmantot viņa gūto pieredzi?

Tā kā spēle ir LR1 un Pieci lv kopprojekts, tad arī spēles laukumā atradīsies šo radiostaciju komandas. LR1 par saviem sadarbības partneriem esam izvēlējušies biedrību “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, kas apvieno cilvēkus, kuri kādu laiku dzīvojuši, mācījušies un strādājuši ārpus Latvijas, bet šobrīd atkal saistījuši savu dzīvi un karjeru ar dzimto zemi. Šajā spēlē piedalās Jānis Kreilis, Roberts Tomme un Māra Rūse. Savukārt Pieci.lv komandā spēlē kapteinis, Pieci.lv dj Aleksis Vilciņš kopā ar komandas biedriem Artūru Jenotu un Natāliju Knipši.

Kādi varētu būt Latvijas iedzīvotāju publiskā tēla veidotāja uzdevumi mūsu valstī un ārzemēs?

LR1 komanda atzīst, ka latvieši ir "balta lapa", tāpēc savu tēlu var veidot, kā grib.

Katram latvietim, kurš dodas ārā no mūsu zemes, ir jādzied, un ar dziesmu līdzi paņemam kaislību, visas domas un stāstus par vēsturi.

Par mums daudzi nezina, tāpēc varam piesaistīt sev kā elfu tauta, kas dzīvo mežā.

Pieci.lv piedāvājums:

Visur, kur braucam, līdzi ņemam nevien dziesmu, bet rokas bagāžā arī kartupeļus. Dziesmas vietā visur ārzemēs sniedzam galdā kartupeļus.

Izveidojam butaforisko Latviju, kur ārzemniekiem rādām visu labāko.

Ārzemēs stāstām, cik Latvija ir lieliska vieta jaunuzņēmumiem, ka latviešiem ir lieliskas spējas strādāt komandā.

Latvieši

Par pirmo latvieša publiskā tēla veidotāju var uzskatīt Garlību Merķeli, kurš 1796. gada darbā “Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās” pirmo reizi iepazīstina Eiropu ar latviešiem kā tautu. Raksturojums nav glaimojošs, jo pēc autora domām, latvietis “ir pēc dabas augstākā mērā slinks. Katru darbu, kur neviens vagars nevicina savu spieķi, viņš dara lēni un slikti”, “Viņš ir ļoti izšķērdīgs. Tikko raža ir izkulta, viņš rīko godus, dara alu, cep ik dienas plāceņus maizes vietā, pārdod savu labību, savu sienu un salmus par puscenu, lai varētu līksmoties krogos.” “Latvieši bez izņēmuma ir dzērāji. Daudzi veselām nedēļām dzīvo pa krogu; daudzi no pārdzeršanās mirst.” “Latvietis ir zaglīgs.” “Viņš ir nesaticīgs un dusmās lopiski mežonīgs.” “Arī stūrgalvība ir viens no latviešu galvenajiem trūkumiem. Tikko viņiem parādās kāds cerības stars, ka tie varētu kļūt brīvi vai arī atsvabināties no viena kunga varas un pāriet pie cita, tad viņi kļūst stūrgalvīgi, spītīgi un vairs nemaz neklausa.”

Garlībs Merķelis uzskaita ne tikai latviešu negatīvās īpašības, bet arī pozitīvo: "Viņš (domāts latvietis) ir gudrs, attapīgs, asprātīgs, ja vien tam ir brīvs laiks un iespēja tādam būt. Gandrīz arvien viņš runā līdzībās un gleznās kā austrumnieki, un viņa spriedumi parasti ir ļoti pareizi, bieži dzēlīgi asprātīgi.” Arī viņa tieksme uz amatniecību ir apbrīnojama. Nerunājot par to, ka latvietis pats izgatavo visādus mājsaimniecības un zemkopības rīkus, izņemot dzelzs izstrādājumus, viņu vidū ir daudz visāda veida amatnieku, kas gandrīz visi bez apmācības kļuvuši par tādiem un ko bieži pamatoti vērtē augstāk par vāciešiem. Dažkārt viens un tas pats cilvēks prot pat vairākus amatus.

Kā atgriezt pazudušo dēlu Latvijā  un kā izmantot viņa gūto pieredzi?

Pieci.lv atzīst, ka esošie uzņēmumi, kam klājas labi, varētu investēt uzņēmumos, kam tik labi neiet, un radīt arī jaunus uzņēmumus. Tā rastos jaunas darba vietas un tas ļautu daudziem atgriezties.

Paceļam vidējo algu Latvijā vismaz līdz attīstīto valstu līmenim, ja tālajā zemē nopelnīs 200 eiro vairāk, tas nebūtu tā vērts, lai neatgrieztos.

Sarīkot lielu referendumu, kurā piedalītos aizbraukušie un lemj par to, ko grib. Vienīgais nosacījums - vismaz piecus gadus jānodzīvo pēc tam Latvijā.

LR1 komanda uzskata, lai cilvēki izvēlētos atgriezties, vajadzīgas četras lietas: darbu, svarīga ir kopiena, kas gaida un palīdz iedzīvoties, uztvere un kampaņa jeb īpašs portāls, kas sniedz konsultācijas.

Nav pazudušā dēla, viņš vienkārši ir ārpus Latvijas, tāpēc ir vajadzīga milzīga telefona līnija vai sociālā tīkla izveide saziņai ar tiem, kas dzīvo ārzemēs.

Katram latvietim, kurš dzīvo ārzemēs, aizsūtām maģiskas pupas. Viņš tās iestāda un pēc gadiem, kad pupa izaugusi, latvietis pēkšņi sevi ierauga Rīgā, kur ir stabils darbs, vide, kas atbalsta, ir nepieciešamā informacija, lai justos droši.

Un iestrādā pasē displeju, kurš mirgo: “Tevi gaida mājās!"

Abu komandu idejas improvizācijās izspēlē Rīgas Improvizācijas teātra aktieri Rihards Sniegs, Kārlis Krīpens un Dita Nitiša.

Migrācija

Iedzīvotāju skaits Latvijā ilgstoši pastāvīgi samazinās un laikā no 2000.gada līdz 2016.gadam tas ir sarucis par 410 tūkstošiem jeb 17,2 %. 2/3 samazinājuma ir uz iedzīvotāju migrācijas rēķina. Pēc Ārlietu Ministrijas aplēsēm ārpus Latvijas dažādās mītnes zemēs pasaulē dzīvo, mācās un strādā vairāk kā 370 tūkstoši Latvijas diasporas pārstāvju, kuri uztur saikni ar Latviju. Lielākās latviešu kopienas dzīvo Lielbritānijā, ASV, Vācijā, Īrijā, Kanādā, Austrālijā, Krievijā, Norvēģijā un Spānijā. Pēc Latvijas Universitātes socioloģijas institūta veiktās aptaujas datiem tuvāko piecu gadu laikā Latvijā plāno atgriezties 16 % emigrantu, 30 % apsver atgriešanos pie noteiktiem apstākļiem, tikpat liels skaits nekad neplāno atgriezties dzimtenē, bet atlikušie 24 % pieļauj iespēju atgriezties pienākot pensijas vecumam.

 

Spēles dalībnieki

Jānis Kreilis aizbrauca no Latvijas pēc vidusskolas, lai studētu ASV. Pēc tam trīs gadus strādāja naftas nozarei veltītā izdevumā, dzīvodams Rietumāfrikā, Tuvajos un Tālajos austrumos, kā arī Krievijā. 2014. gadā Jānis atgriezās ASV, lai iegūtu maģistra grādu un pagājušā gadā beidzot – pēc 9 gadu prombūtnes – piepildīja savu apņemšanos atgriezties Latvijā. Šobrīd strādā jaunuzņēmumam „EnerKnol” Ņujorkā, pasniedz Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā un vada kustību “Ar pasaules pieredzi Latvijā.”

Māra Rūse ir uzaugusi Zviedrijā un Austrijā. Viņa tālāk izvēlējās studēt Lielbritānijā un Beļģijā, kur nostrādāja pāris gadus pirms atgriešanās Latvijā. Latvijā viņa dzīvo jau pusotru gadu un cenšas iepazīt, ko nozīmē mājas.

Roberts Tomme pēc četriem Londonā pavadītiem gadiem ir atgriezies Latvijā, lai ar iegūtajām zināšanām uzlabotu sistēmas un procesus mežu apsaimniekošanas uzņēmumā „Dižozols”. Tāpat Roberts vada projektu, kas radīs decentralizētu risinājumu visiem personīgās drošības un veselības jautājumiem.

Aleksis Vilciņš strādā Latvijas Radio 5/Pieci.lv kopš 15 gadu vecuma, šobrīd vada Pieci.lv vakara raidījumu "Pilnīgs vakars". Viens no trim Latvijas Radio labdarības maratona "Dod pieci" dīdžejiem.

Natālija Knipše mācās Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē pirmajā kursā. Aktīvi darbojusies Eiropas Jauniešu parlamentā un Jauniešu Saeimā. Brīvajā laikā nodarbojas ar satura radīšanu internetā un laikmetīgās mākslas pasākumiem. Interesējas par politiku, kosmosu un ģenētiku, bet Natālijas lielākās aizraušanās ir kino un mūzika.

Artūrs Jenots ir improvizators, dažādu rakstu darbu autors, muzeja darbinieks. Dara visu, ko nav slinkums darīt.