Baibas Vaskas pētījums izseko rotu attīstībai no bronzas laikmeta līdz 18.gadsimtam

Ļoti nozīmīgs katras tautas kultūras mantojums ir rotas un to ornamenti. Tās atspoguļo sava laika amatniecības līmeni, estētiskos priekšstatus, mākslas stilus un daudzus citus aspektus. Šim tematam veltīta tikko klajā nākusī arheoloģes un mākslas zinātnieces Baibas Vaskas grāmata “Senās rotas un ornaments Latvijā”.

Grāmata izseko rotu attīstībai no bronzas laikmeta līdz 18.gadsimtam. Autores pētījumu papildina bagātīgs fotogrāfiju un zīmējumu klāsts.

Baiba Vaska ir viena no atzītākajām seno rotu un ornamenta speciālistēm Latvijā. Divas viņas iepriekš publicētās akadēmiskās monogrāfijas par šo tematu ir kļuvušas par bibliogrāfisku retumu un vairs nav nopērkamas. Jaunā grāmata ir vairāk populārzinātnisks, apkopojošs pētījums, stāsta autore.

Grāmata sākas ar hronoloģiski senāko periodu, kad autore aplūko mūsdienu Latvijas teritorijā dzīvojošo sentautu un etnisko grupu – kuršu, zemgaļu, latgaļu, lībiešu, vendu un skandināvu – rotas un ornamentu.

Redzams, ka dominējošie motīvi rotās ir trijstūris ar vaļēju pamatni, ko mēs mūsdienās dēvējam par Dieva zīmi, divi sakrustoti kāsīši, ko šodien saucam par Jumi, kā arī svastika, mūsdienās dēvēta par Pērkona zīmi.

Kā uzsver Baiba Vaska – visi šie nosaukumi pamatā nāk no dievturiem un Ernesta Brastiņa 20.gadsimta sākumā, bet kā šie simboli patiesībā savulaik saucās un ko tie nozīmēja, to noskaidrot diez vai vispār ir iespējams.

Grāmatas nodaļām par sentautu rotām seko Livonijas laiks, kad rotās parādās kristietības ietekme.

17.gadsimta sākumā rotās parādās gravēti augu un ziedu motīvi, piemēram, saktas ar arabeskas lapiņām, olīvkoku lapu atdarinājumiem un papagaiļu motīvu, bet 17.gadsimta vidum ir raksturīgas ļoti izteiksmīgās burbuļsaktas.

Rotas ir ļoti nozīmīga kultūras mantojuma daļa, jo tās atspoguļo gan sava laika amatniecības līmeni, gan tirdzniecības un kultūras sakarus ar citām zemēm, gan mākslas attīstības virzienus un vēl ļoti daudzus citus lielo vēstures norišu iespaidus uz mūsu reģionu. Baiba Vaska savā grāmatā senās rotas tiešā un pārnestā nozīmē likusi zem lupas, lai sniegtu izsmeļošu skaidrojumu par to izcelsmi, attīstību un nozīmi.

Grāmatas “Senās rotas un ornaments Latvijā” atvēršanas svētki būs trešdien, 25.janvārī, Nacionālajā Vēstures muzejā.