Vairāk nekā tūkstoš gadus seni izejmateriāli un to dokumentētāja, Āraišu ezerpils izpētītāja, arheologa Jāņa Apala pieraksti, 1901. gadā pudelē atstāts Cēsu būvuzrauga vēstījums nākamām paaudzēm, Anglijā darināts tērps, kas II Eiropas latviešu dziesmu svētkos ieguvis balvu kā vispareizākais Vidzemes tautas tērps, un dīvāns, ko, pensijā aizejot, savam dienesta biedram dāvinājuši 8.Daugavpils kājnieku pulka karavīri.

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenā krājuma glabātāja Dace Tabūne ir ievedusi krātuvē, kur plauktos rindojas dokumenti, fotogrāfijas, vēstules, grāmatas, taču pirms lūkojam krājuma telpas, paviesojamies muzejā, kur, veidojot šo ierakstu, bija atvērta izstāde ar pēdējo piecu gadu laikā iegūtajiem krājuma priekšmetiem. Te iepazīstam vairāk nekā tūkstoš gadus senus izejmateriālus un to dokumentētāja, ĀraišueEzerpils izpētītāja, arheologa Jāņa Apala pierakstus, tautas tērpu ar savdabīgu tapšanas stāstu, bet sākam ar  vēstuli, ko 1901. gadā rakstīja Cēsu būvuzraugs, kurš piedalījās jauna nama celtniecībā Pils ielā 7. Nesen šo namu remontējot, zem pirmā stāva grīdas tika atrasts šis vēstījums.

Līdzās vēstulei no sendienām pievēršamies tūkstošgadīgiem krājuma eksponātiem un te ir runa par gabaliņu no mūsu tautas senvēstures un tās fiksētāja, izcilā arheologa, eksperimentālās arheoloģijas pamatlicēja Latvijā, Āraišu ezerpils pētnieka Jāņa Apala turpat 50 gadu darba mūža arhīvu, ko muzejam nodeva viņa dzīvesbiedre arheoloģe Zigrīda Apala.

Runājot par Āraišu ezerpili un Apalu pāra ieguldījumu tās izpētē, Dace Tabūne teic, ka „tā ir vienīgā vieta Latvijā, kur mēs varam aizvest savus bērnus un parādīt, kā dzīvoja mūsu senči pirms vairāk nekā 1000 gadiem”.

Vēl šajā ekspozīcijā aplūkojam manekenu, kas tērpts garos pelēkos virssvārkos un biksēs, pār plecu rakstaini adīti pirkstaiņi, brūngana celu josta ap vidu un galvā melna platmale -  runa ir par  vīriešu tautastērpu, kas 1968. gadā ir ieguvis  balvu kā vispareizākais Vidzemes tautastērps.

Raidījuma noslēgumā vēl viena „pērle” no Cēsu muzeja krājuma. Dace Tabūne aizved uz telpu, kur glabājas mēbeles, un te runājam par smagnēju pamatīgu dīvānu, kas reiz ticis dāvināts armijas cilvēkam pensijā aizejot.