"Zeme "Lejeniekos" bija smilšaina, ne pārāk auglīga. Bet tētis teica, ka viņš nemainītu "Lejeniekus" pret bagātākajām mājām Zemgalē. "Lejeniekos" tiešām bija skaisti un ļoti klusi." Tā atmiņās par dzejnieka un pedagoga Viļa Plūdoņa dzimtajām mājām rakstīja viņa meita Antra.

Pieminot dzejnieku Vili Plūdonu 150. dzimšanas dienā, "Lejenieku" mājā-muzejā iepazīstam ainas no Plūdoņu ģimenes dzīves, skatot dzejniekam piederošās lietas un lasot saraksti ar mājiniekiem, kā arī izzinot, ko vairāk par citiem "Lejenieku" iemītniekiem.

Pa atjaunotajām "Lejenieku" telpām vadā Plūdoņa muzeja vadītāja Elīna Kūla-Braže. Te skatu priecē vairākas petrolejas lampas, dzelzs gultiņas ar pašaustām segām, bārkstains balti tamborēts galdauts uz apaļa saimes galda. Mājas interjers ir iekārots pēc Plūdoņa atraitnes Elfrīdas atmiņām un telpu skicēm, ko viņa pagājušā gadsimta 60. gados no trimdas zemes Kanādas atsūta toreiz topošajam dzejnieka muzejam "Lejenieku" mājās.

"No puķēm vismīļākās, man rozes tumšsarkanās…" rakstīja Plūdonis, un ziedi, to motīvs visai regulāri parādās dzejnieka daiļradē, ne velti, pieminot viņa 150 dzimšanas dienu, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu bibliotēkā tika atklāta izstāde “Caur puķēm. Vilis Plūdons – 150”. Tāpēc neizbrīna viņa sūtītās atklātnītes ar ziediem. Tā, piemēram meitai Antrai  no Minhenes atnāk  atklātnīte ar mēļi ziliem ceriņiem.

Paskatoties, kas rakstīts kartītes otrā pusē, redzam, ka pāris rindās atklājas Viļa Plūdoņa tēvišķās rūpes bērnu audzināšanā. Jo savai 10 gadīgajai meitai viņš raksta:

Minhenē 1925. gadā 26. jūlijā

Mīļo Antriņ!

Vai tu tēti nemaz vairs neatminies? Ne labdienas sūti, ne kādas kartītes man raksti. Vaidiņa man tika rakstījusi, ka tu ar mammu esot nobraukušas uz Rīgu. Izstāsti, kā tev pa ceļu un pa Rīgu gāja, ko tu labu redzēji un ko Rīgā darīji? Pa visām lietām Tu,  Antriņ, neaušojies, paliec reiz prātīgāka un klausi uz vārda mammiņai. Tad arī man Tu būsi mīļa un laba meita. Pie tā Paula Jukona, ganu puikas, jūs gan neejiet. Tas, kā Vaidiņa raksta, esot rupjš,  nelāga puika.

Ar skūpstu tev un visiem citiem Tavs tētis

Vēl paturpinot ieskatu Viļa Plūdoņa sarakstē ar ģimenes locekļiem un tādejādi atklājot dzejnieka rakstura šķautnes, aplūkojam citu tajā pašā laikā, kad Plūdonis Minhenē uzlaboja veselību, sūtītu kartīti, šoreiz sievai Elfrīdai"

Minhenē, 1925. gada 18. jūlijā 

Mana mīļā, dārgā, kam tu man neraksti? Pēdējo tavu vēstuli sajēmu pirmdien,13. jūlijā, un tagad jau sestdiena. Es esmu tev  un bērniem tik daudz kartīšu aizrakstījis, bet no visiem neesmu vēl nevienas sajēmis. Vari gan nebrīnīties, kā man ir ap dūšu tik ilgi  nesajemot no jums nekādas ziņas. Izdomājos domu domas, kā jums pa mājām iet. Raksti, raksti, lūdzama, tūlīt un neskopojies arī turpmāk biežāk rakstīt!

 Ar daudz mīļiem sestdienas labvakariem  T.V. (tavs Vilis)

Labrīt Mīļais Vili! Šorīt īsta svētdienas sajūta. To laikam dara tas skaistais saulainais rīts, kāds šovasar ir reta parādība. Šodien varēsim ņemt saules vannas. Gribētos zināt, ko Tu pašlaik dari?

 Mīļi sveicinādama, Tava Frīda. 1925. gada. 12 jūlijā

Tā atbild vairāku bērnu audzināšanā un mājas darbos aizņemtā sieva gara laika māktajam Vilim.