Divi dažādi laika posmi un divas dažādas jaunrades: dziesmas un dejas liktenis caur vēsturiskām partitūrām ir virsraksts šim raidījumam. Kopā Rakstniecības un mūzikas muzeja Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas nodaļas mākslas eksperti Daigu Bondari lapojam nošu partitūras un uzklausām stāstu par Baumaņu  Kārļa sacerēto skaņdarbu "Latvju tautas dziesmu liktens" un, kā tas saistīts ar Vecpiebalgas dziedāšanas biedrību. Skatot komponistes Elgas Igenbergas rokrakstu uz nošu lapas, uzzinām, kā tapa viena no skaistākajām skatuves dejām "Pie Daugavas".

Citējot rakstnieka Matīsa Kaudzītes reiz rakstīto par  "Vecpiebalgas dziedāšanas un lasīšanas biedrības" darbību 19. gadsimta 70. gadu sākumā, Daiga Bondare iesāk stāstu, kurā iepazīsim šīs biedrības pārstāvjus un mūsu himnas autora Baumaņu Kārļa sacerēto skaņdarbu, kas tapa uzreiz pēc I Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem. Daiga uz galda ir nolikusi nošu partitūru, uz kuras vākiem uzdrukāts „Latvju tautas dziesmu liktens” teksts un mūzika Baumaņu Kārļa, izdots Pēterburgā pie M. Bernarda un Rīgā pie Bušu  brāļiem. Uz vāka augšpusē rokraksts - „Augsti godājamai Karolīnei Rātminder jaunkundzei no Kronvaldiem”.

No dziesmām veltīta priekšmetu stāsta pārejam pie dejas vēstures un konkrēti, pie horeogrāfa Harija Sūnas darba „Pie Daugavas”, kam mūziku  sarakstījusi latviešu estrādes dziesmu komponiste Elga Igenberga. Deja, kas iestudēta 1956. gadā toreizējam Latvijas Valsts universitātes deju ansamblim, vēlāk zināmam ar nosaukumu “Dancis”, gatavojoties VI Vispasaules studentu un jaunatnes festivālam Maskavā.