Kalnciema muzejā retās grāmatās, fotogrāfijās un pierakstos atklājas bijušā Kalnciema pagasta ļaudis. Te lūkojam vienīgā latviešu izcelsmes Āfrikas tautu pētnieka Ziedoņa Ligera dzīves un darba gaitas, uzzinām par ASV komunistiskās partijas dibinātāju Kārli Dirbu un pārlapojam horeogrāfa un pedagoga Osvalda Štrausa pusaudža gados rakstītu "dienu grāmatu".

Kalnciema muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs un muzeja veidotājs ir Dāvsi Beitlers. Ar Dāvi, vēsturnieku, novadpētnieku, ērģelnieku un daudzpusīgu un darbīgu jaunu cilvēku esam runājuši raidījumos un sižetos saistībā Kalnciema baznīcas ērģeļu atjaunošanu. Pateicoties viņa aizrautīgai un nopietnai interesei par dzimtās vietas cilvēkiem un vēsturi tieši pirms pieciem gadiem, 2016. gada 24. oktobrī. tika dibināts Kalnciema pagasta muzejs. Tā pērles ir zudušā pagasta ļaudis – izcilas, bet mazzināmas personības.

Šī muzeja veidošanas esenci vislabāk ir formulējis Dāvis pats paša un citu domubiedru izdotajā grāmatā ”Kalnciema muzeja raksti” , kur viņš raksta: “Nekad neaizmirsīsim, ka pat maza, ārēji necila un nodzeltējusi bildīte vecāsmātes albumā, kura tas mantiniekam varbūt neizteiks pilnīgi neko, muzejniekam var pavērt veselu pasauli!”

Kalnciema muzejā retās grāmatas, fotogrāfijās un pierakstos atklājas bijušā Kalnciema pagasta ļaudis. Viens no izciliem pētniekiem, kas arī pasaules kontekstā atstājis nopietnu pēdu, ir etnogrāfs un mākslas vēsturnieks Ziedonis Ligers, kalnciemietis, Sorbonnas universitātes profesors, kurš lielu daļu sava mūža pavadīja Rietumāfrikā, pētot vietējo cilšu tradīcijas un kultūru.

Priekšmetu, kas raksturotu Ziedoņa Ligera dzīvi un darbu, nav daudz, lai arī mūža nogalē pētnieks un etnogrāfs gribēja sava mantojuma labāko daļu nodot dzimtajam Kalnciemam. Tomēr pēc aiziešanas mūžībā, tā kā pētniekam nebija mantinieku, liela daļa no Ligera darbiem aizgāja nezināmus ceļus. Tomēr muzeja nelielajā krātuvē glabājas bibliogrāfiski retumi – grāmatas ar paša Ligera zīmējumiem, vēstules un fotogrāfijas.

Turpinot aplūkot Kalnciema muzeja krājumu, Dāvis Beitlers ceļ gaismā fotogrāfiju, kas uzņemta pirms teju 96 gadiem: teātra trupa – ļoti izteiksmīgi grimēti aktieri pozē uz skatuves pēc izrādes „Pazudušas dēls”. Centrā Roplaiņu saimnieka lomas atveidotājs – kungs brieduma gados, uzkrītošā veca vīra grimā, parūkā un cigareti rokās. Tas ir Kalnciema skolas pārzinis un Kalnciema-Klīves draudzes rakstvedis Kārlis Rēdlihs.

“Šī attēla stāsts patiku mistiķiem un ezoteriķiem,” ar smaidu bilst Dāvis

Dāvja stāsts aizved tālāk pie Kalnciema skolas vēstures. Skola durvis vēra 1835.gadā Kalnciema-Klīves muižas Ūdru mājās, kura padomju gados bija viena no piecām republikas paraugskolām un kuras vēsturē ir ierindota vienkārša balta zupas bļoda.

Kamēr vieni kalnciemieši turēja godā Kārļa Ulmaņa piemiņu, tikām kāds cits šai pagastā dzimušais pāri okeānam – ASV – cītīgi cēla komunismu. Tas bija Kārlis Dirba.

Kalnciema muzejā var arī palasīt kārtīgā skolnieciskā rokrakstā rakstītu dienasgrāmatu. Tās autors ir vēl viens izcils kalnciemietis – horeogrāfs, ilggadējs Bulduru dārzkopības vidusskolas skolotājs un Deju svētku virsvadītājs Osvalds Štrauss.