Raidījumā Vietu lietas Latvijā dodamies uz Kandavas pusi. Kandavas ievērojamākā persona kultūrvēstures kontekstā neapšaubāmi ir valodnieks un „Latviešu valodas vārdnīcas” viens no sastādītājiem – Kārlis Mīlenbahs, bet šādam dižgaram būtu jāatvēl atsevišķs raidījums, tāpēc šoreiz lūkojot dārgumus Kandavā, ieklausāmies Kandavas novada muzeja krājuma glabātājas Ināras Znotiņas stāstījumā par citiem cilvēkiem, kas atstājuši pēdas Kandavas vēsturē.

Kandavas novada muzejs ir iekārtots bijušajā bankas ēkā un bijušajā seifa istabā klausāmies stāstus par naudu, par ozolzīļu kafiju, par smeldzīgu mīlu pagājušā gadsimta 30.gados un ielūkojamies Kandavas luterāņu mācītāja Riharda Zariņa dzejoļu krājumā.

Pa bruģētu ceļu caur koku aleju cilvēks nonāk pie baltas divstāvu ēkas. 2012 gadā nams piedzīvojis kapitālo remontu un tāpēc skatot izstāžu zāli, muzeja ekspozīcijas, tagad ir grūti iedomāties, ka reiz te bijusi gan skola, gan slimnīca.

Nav skaidri zināms, kas bija ēkas saimnieki laika posmā pirms un pēc Otrā pasaules kara, bet no 1951. līdz 1995. gadam te atradās banka, un tagad, kad te mājvietu radis Kandavas novada muzejs, no bankas laikiem ir saglabājušās smagas un biezas metāla durvis no seifa telpas.

Tagad seifa dārgumi ir jau sākumā minētie cilvēki – kandavnieki, kuri atstājuši pēdas šī novada vēsturē. Te izveidota ekspozīcija ar priekšmetiem, kas šiem cilvēkiem piederējuši, un stāsti par viņu dzīves gājumu.