Pāvilosta ir pilsēta, kur vēl līdz 20. gadsimta 20.gadiem ielas klāja jūrmalas smilts un kur mazdārziņus līdz šai baltai dienai mēslo ar brūnaļģēm. Senajā Pāvilostas loču mājā, kur tagad iekārtots novadpētniecības muzejs, skatām Pāvilostas vēsturi - šīs puses tautastērpu un lietas no zvejnieku kolhoza laikiem.

Paulshafen jeb Pāvilostas pirmsākumi

Jūru te var dzirdēt gan dzīvajā izpildījumā, paejot pāris desmitus metrus uz priekšu, gan arī ierakstā senajā Pāvilostas loču mājā, kur  jau vairākus gadus ir ierīkots novadpētniecības muzejs.

Ienākot iekšā muzejā, apmeklētājs ierauga jaunāko šis vietas eksponātu – uz milzu monitora izvietotu digitālo smilšu  pulksteni, kas rāda 100 notikumus Pāvilostā no laika posmā no  1918.-2018. gadam. Kopā ar muzeja vadītāju Irinu Kurčanovu  skatāmies, kā birstošie smilšu graudi uz ekrāna fotogrāfijās un tekstos ataino faktus no Pāvilostas vēstures.

Nākamais pieturas punkts vai šīs vietas lieta ir Sakas tautastērps ar zili pelēkiem drelļu  rakstā austiem brunčiem, lielu burbuļsaktu, kas satur  villaini un tulpēm rotātu vainagu, bet pirms tautas tērpa apskates piestājam pie Pāvilostas pludmalē  atrastajiem dzintara gabaliem.

Pāvilosta šogad svin savu 140. dzimšanas dienu, jo 1879. gada 16. maijā Upesmuižas īpašnieks Oto fon Lilienfelds, vēloties izveidot ostu, Sakas upes grīvā svinīgā ceremonijā iemūrēja loču mājas pamatakmeni un tajā pašā dienā iesvētīšanas ceremonijā nākamā pilsēta tika nokristīta viņa brāļa, Kurzemes gubernatora Paula fon Lilienfelda  vārdā  par Paulshafen jeb Pāvilostu. 

Zvejnieku kolhoza laiki

Nelielā telpā muzejā ir izveidota ekspozīcija par padomju laikiem, līdzās zvejnieku kolhoza produkcijai, te var aplūkot arī dzeloņdrāšu rituli, kas agrāk norobežoja pieeju pie jūras.

Pēc Otrā pasaules kara Pāvilostā tika izveidots zvejnieku artelis  „Dzintarjūra", kas  vēlāk pārtapa par kolhozu un savus ziedu laikus piedzīvoja pagājušā gadsimta 70. gados, par ko te liecina ekspozīcija ar kolhozā ražoto produkciju – zivju konserviem.

Tā iesvaidījusi konservēšanas gudrībās, muzeja vadītāja Irina Kurčanova ved tālāk uz nākamo muzeja ēku, kur turpinās zvejniecības riku ekspozīcija.

No tiem  laikiem, kad te valdīja rosība zvejnieku kolhozā, ir saglabājies zvejas kuģis „Dole”, ko tagad var aplūkot ikviens  pilsētas centrā, ielas malā. Zvejas kuģis tika būvēts 20. gs. 70. gados Rostokas kuģu būvētavā un ar to zvejoja mencas, bet  apmeklētājiem arī tiek piedāvāta zveja kopā ar profesionāļiem uz zvejas kuģa, un to var izbaudīt  turpat muzejā ar digitālam brillēm uz acīm.