Vārves pagasta Zūrās uzklausām stāstu par grāfa Lambsdorfa laikā uzcelto pirmo cukurfabriku Latvijā, aplūkojam cukurgalvu veidnes un pamēģinām cukurbiešu kafiju. Turpat arī iepazīstam muižas vēsturi un uzzinām, kāpēc Zūrās ir viena no garākajām divrindu koku alejām. Ar cukura ražošanas vēsturi Ventspils novada Vārves pagasta Zūrās iepazīstina Zūru novadpētniecības ekspozīcijas vadītāja Viktorija Rebuka.

Reiz Zūras bija muiža, kas piederēja visai apsviedīgam grāfam Lambsdorfam. Viņš  Kurzemē bija pirmais, kas še ieviesa cukura ražošanu no  pašaudzētām cukurbietēm, ne ievestām. Tagad  par liecina  ekspozīcija „Cukurgalvas stāsts”, bet par bijušo kungu namu un  citām  muižai piederošā ēkām  ir apkopoti atmiņu stāsti un senas fotogrāfijas.

Zūru kungu namu cēla ap 1853.-1854. gadu, 1938. gadā ēkā iekārtoja  Zūru lauksaimniecības skolu, kas te darbojās līdz 1996. gadam un tad arī nams palika bez saimnieka un sākās tā bojāeja. Tagad tik vēstures krājumā var aplūkot  detaļas no  senās godības.

Bez traukiem un  interjera detaļām, kas sniedz ieskatu par kungu un kalpotāju  dzīvi Zūru muižā, ir saglabājusies divrindu  koku aleja, kura esot garāka divrindu aleja Latvijā.

Bet  tagad gan pievēršamies cukurstāstam, ko vainago  iespaidīgi  eksponāti – no māla veidotas, tādas kā milzīgas rūķu cepures apvilktas ar koka  stīpām – tādas te ir saglabājušās no 1840. gada.

Raidījumā skan fragmenti no Viktorijas Rebukas sastādītā krājuma "Ventspils  novada Vārves pagasta vēstures stāsti".