Šobrīd, kad arvien vairāk cilvēku  domā par to, lai ēdiens būtu arī veselīgs, pieaug arī pieprasījums tītaru gaļai. Taču Latvijā nav daudz saimniecību, kur tos audzētu, lielākā un vienīgā bioloģiskā tītaru audzētava ir Sējas novadā, „Zvirgzdkalni RB”. Saimnieki Svetlana un Rinalds Bukši vērtē, ka, lai arī nav viegli strādāt šajā nozarē, tai tomēr ir perspektīva, domājot gan par pašmāju, gan ārvalstu tirgu.

Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks par deinstitucionalizācijas plāna īstenošanos un ar to saistītajiem projektiem cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām, bērniem ar kustību traucējumiem.

Par to, cik nozīmīgs ir ikviena cilvēka ieguldījums valsts attīstībā – spilgti apliecina tikko vaļā vērtā izstāde Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. Tā vēsta par laika posmu tūlīt pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas, kad jaunā valsts saskārās ar milzu grūtībām, ko pārvarēt palīdzēja cilvēku aktīva pašaizliedzīga rīcība un spēja būt vienotiem. Izstādes centrā ir četru stipru sieviešu stāsti, kas katra savā veidā ieguldīja lielu enerģiju, izdomu un mīlestību, lai atbalstītu jaunās valsts veidošanu.

Nedaudz vairāk kā pus gads ir atlicis līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām un vakar Parlamenta lielākā partiju grupa – Eiropas tautas partiju grupa – izraudzījās savu vadošo kandidātu šim balsojumam. Šo godu izpelnījies Manfrēds vēbers, kurš, ļoti iespējams, nākotnē kļūs arī par Eiropas Komisijas prezidentu.

Latvijas otrajā lielākajā pilsētā Daugavpilī Brīvības iela ir vien pārsimts metrus gara neasfaltēta iela Daugavas kreisajā krastā. Tā atrodas Grīvas mikrorajonā, kas agrāk bija atsevišķs miests Kurzemes - Zemgales hercogistē. Daudziem daugavpiliešiem ziņa, ka pilsētā ir Brīvības iela, tas bijis jaunums, savukārt Brīvības ielas iedzīvotāji cer, ka kādreiz viņu ielu klās asfalta kārta.

Ceļojumā var doties kājām, ar divriteni, automašīnu, bet „Lauku ceļotājs” uzsācis kopīgu sadarbību ar Autotransporta direkciju, lai uzlabotu un veicinātu Latvijas iepazīšanu un apceļošanu ar sabiedrisko transportu. Vai tiešām iespējams mainīt mūsu ceļošanas ieradumus?

Vides aizsardzības organizācijas radījušas dažādus veidus, kā nosargāt dzīvniekus, kurus apdraud malumednieki. GPS sistēmas, reindžeru darbs nacionālajos parkos, centieni apkarot malumedniecību un arī vietējo agresiju pret dzīvniekiem – kā pasargāt sugas, kuru populācijas ir teju iznīcinātas.

Ciklā "Sejas izteiksme. Desmit pagājušā gadsimta spilgtākie portreti Latvijas mākslā" stāsts par Imanta Lancmaņa „Pašportretu pie ābolu vainaga”.

Jānis Akuraters, Kārlis Skalbe, Edvarts Virza. Dzejnieku-strēlnieku atmiņas par Pirmo pasaules karu Radioteātra jauniestudējumā „Ziemassvētku nakts kaujas laukā”. Studijā režisors Viktors Jansons un komponists Jānis Ķirsis.

Teorētiski dzelzceļa elektrifikācijas pirmajam posmam paredzēto Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu – vairākus simtus miljonu eiro – vēl ir iespējams pārdalīt citiem projektiem. Taču ar šādu izšķiršanos nevajadzētu vilcināties, jo ar katru mēnesi pieaug risks šo naudu zaudēt.

Pirms 30 gadiem, 1988. gada 11. novembrī, Rīgas pils Svētā Gara tornī pirmo reizi pēc padomju okupācijas gadiem pacēlās Latvijas karogs. Mazāk zināms ir stāsts par Karoga grupu – cilvēkiem, kas stāvēja aiz šī notikuma. Caur dažu aculiecinieku atmiņām mēģinām restaurēt tās dienas norisi un ceļu līdz tai.

Kārtējā darba nedēļa tuvojas noslēgumam, un laiks apspriest, kas noticis tās laikā. Beidzot esam uzzinājuši, kurš tad tiek nominēts valdības veidošanai – tas ir Jaunās Konservatīvās partijas vadītājs Jānis Bordāns. Tā kā valdības veidošana var notikt ar pilnu sparu. Bet tik sparīga nav jaunā Saeima.

Saruna ar Klāvu Radziņu. Kad pirms vairākiem gadiem aizsaulē aizgājuši viņa vecāki un pats kļuvis par tēvu, Klāvs sajutis interesi par savas ģimenes vēstures pētniecību. Ieklausīsimies viņa atklājumos un pieredzē, kā arī skaidrojumos – kāpēc, neskaitot vienkāršu zinātkāri, vispār vērts savu ciltskoku izzināt padziļināti.

Dārzeņu audzētāju perspektīvas Latgalē. Noieta tirgi, attīstības iespējas, problēmas, ES atbalsts, sadarbība ar skolām.

Raidījumā skan arī kultūras jaunumu apskats, atskats vēsturē un īss ieskats šīs nedēļas notikumos Latgalē.

Bergenas latvieši jau ieskandinājuši Latvijas simtgadi ar koncertu un dančiem Bergenā. Tiekamies ar Arti, kurš vada Bergenas latviešu deju kolektīvu "Pērkonkalns" un tautu meitām-dancotājām un skaidrojam, kā vietējie norvēģi uzņem latviešu lustīgumu un kā noris gatavošanās lielajiem svētkiem.

Izglītības un zinātnes ministrija preses konferencē iepazīstināja ar pamatizglītības standarta apspriešanas laikā saņemtajiem priekšlikumiem.

Tādi esam

Ieraudzīt Latviju un iemīlēties tajā, gada laikā iemācīties valodu un teikt - manas mājas tagad ir te. Tieši tā ir noticis ar poļu puisi Remigijušu Fetzkī. Te gan jāprecizē, ka vispirms viņš Anglijā satika latviešu meiteni Lieni, kura tad arī viņu atveda uz Latviju, uz savu dzimto pilsētu Rūjienu. Kā savu darbības jomu Remigijušs Latvijā saredz maizes cepšanu, jo strādājot Zviedrijā, atzīts, kā viens no labākajiem maizniekiem.

Kultūras afiša

Lāčplēša dienas pasākumi, izstāde "Portrets Latvijā", filmas "Lustrum" pirmizrādes reģionos.

Šī diena vēsturē

1888.gada 9.novembrī Londonas vienā no nabadzīgākajiem rajoniem tiek atrastas Mērijas Džeinas Kellijas mirstīgās atliekas. Londonas policija kopā ar Skotlendjardu izmeklē lietu, atzīstot, ka šis varētu būt kārtējais sērijveida slepkavas upuris. Londona iestieg stindzinošas Džeka Uzšķērdēja bailēs.

Saistībā ar mediķu "masveida aizplūšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) pieņemts lēmums izsludināt ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā.

Pirms gada Baltijas fondu biržā savas akcijas sāka kotēt uzņēmums Madara Cosmetics. Par faktoriem, kas svarīgi ikvienam uzņēmumam, kas darbojas biržā - uzņēmuma caurspīdīgumu, spēju piesaistīt papildus investīcijas un dalīšanos ar īpašuma tiesībām, kā arī iespēju piesaistīt darbiniekus, piešķirot uzņēmuma akcijas.

Novembra sākumā noslēdzās atzinumu, priekšlikumu un iebildumu iesniegšana par jauno Izglītības standartu un šobrīd dokuments ir uzsācis pēdējo ceļa posmu – virzību uz apstiprināšanu valdībā. Jaunais standarts ir lielākās izglītības izmaiņas pēdējos gados. Turpmāk mācību procesā lielāku uzsvaru liks uz mācību priekšmetu savstarpēju integrēšanu un skolas varēs daudz individuālāk pieiet mācību procesam.

Pirms 30 gadiem, 1988. gada 11. novembrī, Rīgas pils Svētā Gara tornī pirmo reizi pēc padomju okupācijas gadiem pacēlās Latvijas karogs. Mazāk zināms ir stāsts par Karoga grupu – cilvēkiem, kas stāvēja aiz šī notikuma. Caur dažu aculiecinieku atmiņām mēģinām restaurēt tās dienas norisi un ceļu līdz tai.

Tā ir viena jauka lieta, ka tu 24 gadu vecumā vari vadīt uzņēmumus ar astoņiem entuziasma pilniem jauniešiem. Tas nozīmē pašiem pieņemt lēmumus un veidot savu iekšējo darba vidi un kultūru. Mūsu šī vakara viesis arī ir šis laimīgais – interneta portālu “Kurp.es” un “visasiespējas” veidotājs Gustavs Upmanis.

Ceļojumā var doties kājām, ar divriteni, automašīnu, bet „Lauku ceļotājs” uzsācis kopīgu sadarbību ar Autotransporta direkciju, lai uzlabotu un veicinātu Latvijas iepazīšanu un apceļošanu ar sabiedrisko transportu. Vai tiešām iespējams mainīt mūsu ceļošanas ieradumus?

Zaķis un Bruņurupucis. Latvijas radio darbinieki stāsta savas mīļākās pasakas- Gunārs Jakobsons

Kārtējā darba nedēļa tuvojas noslēgumam, un laiks apspriest, kas noticis tās laikā. Beidzot esam uzzinājuši, kurš tad tiek nominēts valdības veidošanai – tas ir Jaunās Konservatīvās partijas vadītājs Jānis Bordāns. Tā kā valdības veidošana var notikt ar pilnu sparu. Bet tik sparīga nav jaunā Saeima.

Inga Ābele. Romāna Klūgu mūks radiolasījums. Lasījuma autori Anta Rugāte un Juris Kalniņš. Piedalās: Anta Rugāte, Indra Burkovska, Ernests Egliens, Katrīne Pasternaka, Lidija Pupure, Kaspars Pūce, Voldemārs Šoriņš. Komponists Juris Vaivods, skaņu režisors Anrijs Krenbergs, režisors Juris Kalniņš. 3. daļa.

Pirms 30 gadiem, 1988. gada 11. novembrī, Rīgas pils Svētā Gara tornī pirmo reizi pēc padomju okupācijas gadiem pacēlās Latvijas karogs. Mazāk zināms ir stāsts par Karoga grupu – cilvēkiem, kas stāvēja aiz šī notikuma. Caur dažu aculiecinieku atmiņām mēģinām restaurēt tās dienas norisi un ceļu līdz tai.

Ciklā "Sejas izteiksme. Desmit pagājušā gadsimta spilgtākie portreti Latvijas mākslā" stāsts par Imanta Lancmaņa „Pašportretu pie ābolu vainaga”.

Tā ir viena jauka lieta, ka tu 24 gadu vecumā vari vadīt uzņēmumus ar astoņiem entuziasma pilniem jauniešiem. Tas nozīmē pašiem pieņemt lēmumus un veidot savu iekšējo darba vidi un kultūru. Mūsu šī vakara viesis arī ir šis laimīgais – interneta portālu “Kurp.es” un “visasiespējas” veidotājs Gustavs Upmanis.

Saruna ar Klāvu Radziņu. Kad pirms vairākiem gadiem aizsaulē aizgājuši viņa vecāki un pats kļuvis par tēvu, Klāvs sajutis interesi par savas ģimenes vēstures pētniecību. Ieklausīsimies viņa atklājumos un pieredzē, kā arī skaidrojumos – kāpēc, neskaitot vienkāršu zinātkāri, vispār vērts savu ciltskoku izzināt padziļināti.

Vides aizsardzības organizācijas radījušas dažādus veidus, kā nosargāt dzīvniekus, kurus apdraud malumednieki. GPS sistēmas, reindžeru darbs nacionālajos parkos, centieni apkarot malumedniecību un arī vietējo agresiju pret dzīvniekiem – kā pasargāt sugas, kuru populācijas ir teju iznīcinātas.