Svētrīts. Studijā mācītājs Edgars Mažis.

Kas tik vērtīgs ir dievnamā, lai ēkai celtu otru jumtu? Tās ir lielās un skaistās Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskās baznīcas ērģeles. Savukārt Zosēnu pagastā izzinām izcilu latviešu gleznotāju darbu, ko šeit 1999.gadā atrada kādā neapdzīvotā mājā, likteni. Tagad restaurētie darbi ir ierindojušies Piebalgas mākslas darbu krātuvē.

Maskačka. 4.-6.daļa (Pavisam 11 daļas) Luīzes Pastores stāsta dramatizējums. Režisore Irēna Cērmane. Galvenajās lomās Linda Rutule un Edgars Kaufelds. Redaktore Dzintra Matuzāle. 2016.gada ieraksts.

Nesen latviski iznākusi dzimtas, kas pārvaldīja Allažu muižu un uzsāka “Allažu ķimeļa” ražošanu, vienas no pēdējām atvasēm – Herberta fon Blankenhāgena memuāri „Pasaules vēstures malā”. Tā ir viņa atmiņu trešā daļa, kas aptver laika posmu no 1913. līdz 1923. gadam: studijas Tērbatā, Latvijas muižu pārvaldību, arī Pirmā pasaules kara laikā, un paša Herberta fon Blankenhāgena dalību 1919. gada Brīvības cīņās landesvēra sastāvā.

Otomārs Kalpiņš dēvēts par Ragaciema jūras karali. Savā gandrīz 20 gadu garumā rakstītā hronikā viņš stāsta par savu mūžu, par stāstiem, kuri dzirdēti no vectēva, par dzīvi Bigauņciemā, Lapmežciemā un Ragaciemā 20. gadsimtā. 12 kantorgrāmatas glabājās mājas istabaugšā, tagad tās izdotas grāmatā "Sāļumā. Par sava tēvabrāļa Otomāra Kalpiņa memuāriem "Sāļumā" stāsta Rudīte Kalpiņa. Lasa - Gundars Āboliņš.

8. janvāra pēcpusdienā Latvijas 1. Rokkafejnīcā Vecrīgā tika paziņoti šī gada balvas “Zelta mikrofons” nominanti. Uz iekļūšanu pirmajā pieciniekā šogad pretendēja 121 albums, 57 dziesmas, 60 videoklipi, 24 debitanti un 9 koncertu ieraksti video formātā, tātad kopskaitā 271 pieteikums. Neliels ieskats žūrijas vērtējumā par pagājušā gada vērtīgākajiem skaņu ierakstiem Latvijā.

Atskats uz emocionāliem mirkļiem basketbolā pirms desmit gadiem, kad 2009. gadā Latvijā norisinājās Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm, un metīsim tiltu uz 2019.gada vasaru, kad Latvijai atkal uzticēts rīkot Eiropas čempionātu basketbolā dāmām.

2009. gada 13. janvāris bija diena, kas nesa negaidītu un nepatīkamu pārsteigumu lielai daļai sabiedrības. Tās dienas pievakarē organizācijas “Citai sabiedrībai” aicināti vairāku tūkstoši pulcējās uz mītiņu Doma laukumā. Pēc mītiņa beigām daļa sanākušo neizklīda, bet devās turpināt protestēt pie Saeimas nama. Šeit protesti pārauga nekārtībās. Kā laika gaitā mainījusies mūsu uztvere un izjūtas šo notikumu sakarā?

Pirmatskaņojums - "folks ar odziņu". Mūzikas un deju kopa "Baltava" izdziedājusi stāstu, kā 19.gadsimtā puisis nolūko meitu muižas darbos, abi sāk satikties, līdz visi dejo un dzied viņu kāzu godos.

Jauniestudējums! Jānis Akuraters, Kārlis Skalbe, Edvarts Virza. "Ziemassvētku nakts kaujas laukā". Dzejnieku - strēlnieku atmiņas par 1. pasaules karu. Scenārija autori Viktors Jansons un Maira Valtere. Režisors Viktors Jansons. Jāņa Ķirša mūzika. Piedalās mūziķu grupa Art-i-Shock.

Atskats uz emocionāliem mirkļiem basketbolā pirms desmit gadiem, kad 2009. gadā Latvijā norisinājās Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm, un metīsim tiltu uz 2019.gada vasaru, kad Latvijai atkal uzticēts rīkot Eiropas čempionātu basketbolā dāmām.

Regates brauciens pa Baltijas jūru atstāja būtisku ietekmi uz lēmumu savu dzīvi saistīt ar vides jomu. Tiesa, arī cita zīmīga  ekspedīcija bija saistīta ar ūdeņiem, proti, "Mana jūra", ko ik gadu organizē Vides izglītības fonds. Monopolā - Baiba Prūse, Vides risinājumu institūta pētniece un projektu vadītāja, suņu trenere, ziemas sporta entuziaste.

Aizvadītais gads bijis jo īpaši aizraujošs tehnoloģiju jomā. Mākslīgais intelekts un robotika, kā arī viedie risinājumi piesaka sevi arī mājsaimniecībās un sadzīvē, bet industrijai jauns pavērsiens būs 5G tīkls, kuru šogad ievieš arī Latvijā.

Varbūt reizi gadsimtā dzimst dziedātāja, kura var lepoties ar sešu oktāvu vokālo diapazonu. Tieši tāds dabas brīnums ir izcilā brazīliešu māksliniece Flora Purima. Un ne jau tikai balss diapazons Floru padara izcilu – to vēl jāmāk izmantot…

Saprātīgi cilvēki augstu vērtē mieru un rūpējas par tā saglabāšanu. “Turiet sāli sevī un turiet mieru savā starpā," lasām Marka evaņģēlijā. Straujajā ikdienas ritējumā, steigā un rūpēs nereti miers pazūd. Kā to saglabāt? Kas ir miers Svēto Rakstu izpratnē?

8. janvāra pēcpusdienā Latvijas 1. Rokkafejnīcā Vecrīgā tika paziņoti šī gada balvas “Zelta mikrofons” nominanti. Uz iekļūšanu pirmajā pieciniekā šogad pretendēja 121 albums, 57 dziesmas, 60 videoklipi, 24 debitanti un 9 koncertu ieraksti video formātā, tātad kopskaitā 271 pieteikums. Neliels ieskats žūrijas vērtējumā par pagājušā gada vērtīgākajiem skaņu ierakstiem Latvijā.

Nesen latviski iznākusi dzimtas, kas pārvaldīja Allažu muižu un uzsāka “Allažu ķimeļa” ražošanu, vienas no pēdējām atvasēm – Herberta fon Blankenhāgena memuāri „Pasaules vēstures malā”. Tā ir viņa atmiņu trešā daļa, kas aptver laika posmu no 1913. līdz 1923. gadam: studijas Tērbatā, Latvijas muižu pārvaldību, arī Pirmā pasaules kara laikā, un paša Herberta fon Blankenhāgena dalību 1919. gada Brīvības cīņās landesvēra sastāvā.

Otomārs Kalpiņš dēvēts par Ragaciema jūras karali. Savā gandrīz 20 gadu garumā rakstītā hronikā viņš stāsta par savu mūžu, par stāstiem, kuri dzirdēti no vectēva, par dzīvi Bigauņciemā, Lapmežciemā un Ragaciemā 20. gadsimtā. 12 kantorgrāmatas glabājās mājas istabaugšā, tagad tās izdotas grāmatā "Sāļumā. Par sava tēvabrāļa Otomāra Kalpiņa memuāriem "Sāļumā" stāsta Rudīte Kalpiņa. Lasa - Gundars Āboliņš.

Regates brauciens pa Baltijas jūru atstāja būtisku ietekmi uz lēmumu savu dzīvi saistīt ar vides jomu. Tiesa, arī cita zīmīga  ekspedīcija bija saistīta ar ūdeņiem, proti, "Mana jūra", ko ik gadu organizē Vides izglītības fonds. Monopolā - Baiba Prūse, Vides risinājumu institūta pētniece un projektu vadītāja, suņu trenere, ziemas sporta entuziaste.

Pirmatskaņojums - "folks ar odziņu". Mūzikas un deju kopa "Baltava" izdziedājusi stāstu, kā 19.gadsimtā puisis nolūko meitu muižas darbos, abi sāk satikties, līdz visi dejo un dzied viņu kāzu godos.