Šonedēļ Valsts darba inspekcija ar darbinieku aptaujas datiem dodas uz valsts pārvaldes iestādēm. Izsūtītajās anketās valsts pārvaldes uzņēmumos negaidīti liela aktivitāte. Rezultāti rāda, ka augsts stresa līmenis ir ļoti aktuāla problēma darba vidē.

Turklāt klientu apkalpošanas sfērā bieži speciālistiem jāsaskaras arī ar emocionālo vardarbību. Tomēr no tā ir jāmāk norobežoties, un jāseko līdzi savām sajūtām. Plašāk par tematu stāsta Paula Dēvica.

**

Ekonomiski attīstīts novads, aktīva dzīves vide, obligātajām prasībām atbilstošas prakses telpas, pietiekošs pacientu skaits un labiekārtots divistabu dzīvoklis - visu to Smiltenes novada pašvaldība sola ģimenes ārstam, kurš varētu pārņemt praksi Grundzālē un Palsmanē. Taču pat arī ar šādiem bonusiem pievilināt laukiem ārstu tik vienkārši neizdodas. Tostarp bez ģimenes ārsta palikušie Palsmanes pagasta iedzīvotāji ar savu iniciatīvu nosūtījuši vēstuli Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam, lūdzot rast risinājumu šai situācijai. Vēstuli parakstījuši 430 palsmanieši. Plašāk par šo tematu Vidzemes korespondentes Guntas Matisones ierakstā.

Astoņi miljoni eiro papildu finansējums zinātnei ir laba ziņa, tomēr pieaugums ir attiecināms uz projektiem un bāzes finansējums nepalielinās un tas ir būtisks trūkums. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Zinātnes padomes vadītājs Jānis Kloviņš. Viņš uzsvēra, ka normālai zinātnes attīstībai naudas joprojām pietrūkst.

Toma Briča laika prognoze

Rakstot šo mūziku, es sajutos gluži reāli klātesošs notikumos pirms 400 gadiem. Traģiskos un saspringtos brīžos arī man bija pat fiziski ļoti smagi – tā par savu darbu pie operas „Suitu sāga” saka komponists Rihards Dubra.

Viņš ir viens no pasaulē pazīstamākajiem mūsu komponistiem, bet operas žanrā strādā pirmo reizi. „Suitu sāga” savukārt ir pirmā opera, kas jebkad tapusi pēc Liepājas simfoniskā orķestra ierosinājuma. Arī pirmatskaņojumu tā piedzīvos Liepājas „Lielajā Dzintarā” 8.novembrī. 

Turpinām aizvadītajā nedēļā iesākto rubriku, stāstot par Latvijas deputātiem Eiropas Parlamentā un iepazīstinot ar kādu ko Eiropas Parlamenta politiskajām grupām. Šodien stāsts par grupu “Renew Europe” un saruna ar deputātu Ivaru Ījabu.

Šonedēļ Valsts darba inspekcija ar darbinieku aptaujas datiem dodas uz valsts pārvaldes iestādēm. Izsūtītajās anketās valsts pārvaldes uzņēmumos negaidīti liela aktivitāte. Rezultāti rāda, ka augsts stresa līmenis ir ļoti aktuāla problēma darba vidē.

Turklāt klientu apkalpošanas sfērā bieži speciālistiem jāsaskaras arī ar emocionālo vardarbību. Tomēr no tā ir jāmāk norobežoties, un jāseko līdzi savām sajūtām. Plašāk par tematu stāsta Paula Dēvica.

Nosaukt cilvēku par netīru cūku, ēzeli vai resnu govi ir nepieklājīgi nevis pret personu, kam šādi epiteti veltīti, bet gan pret dzīvniekiem. Piedodiet, bet arī dzīvnieks nav labs vārds. Tā uzskata dzīvnieku aizstāvji un leksikai, ko vajadzētu lietot attiecībā pret dzīvām radībām, vajadzētu mainīties.

 

Turpinot sarunu par šī gada Nobela prēmiju laureātiem, pievēršamies ķīmijai, kur prestižais apbalvojums piešķirts trīs zinātniekiem par nopelniem litija jonu bateriju izstrādē. Šī gada Nobela prēmiju ķīmijā ieguva Džons Gudinafs no ASV, Stenlijs Vaitingems no Lielbritānijas un Akira Josino no Japānas. Ko šis atklājums nozīmē zinātnes vēsturē un kādi izaicinājumi bateriju pētniecībā ir aktuāli mūsdienās?

Izdevniecībā „Neputns” klajā nācis mākslas zinātnieces Daces Lambergas pētījums „Latvijas māksla simbolisma laikmetā”. Tajā sniegts ieskats simbolisma vēsturē Eiropā un tā izpausmēs Latvijas mākslā. Dace Lamberga daudzreiz veidojusi simbolismam veltītas izstādes arī ārpus Latvijas, viņa bija viena no 2018.gada izstādes Orsē muzejā Parīzē „Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” kuratorēm.

Par vācbaltiešu baronesi, psihoanalītiķi Aleksandru fon Volfu, Stāmerienas pils saimnieci, un itāļu rakstnieku Džuzepi Tomazi di Lampedūzu, mums zināmā romāna “Gepards” autoru, tapusi Vācijas, Latvijas un Itālijas kopražojuma dokumentālā filma „Geparda dzimšana”.

Šajā reizē raidījumam izvēlēta citādāka pieeja, proti, vēloties mudināt cilvēkus aizdomāties un būt atbildīgākiem par drošību, sākt ar sevi un saviem tuvākajiem. Tāpēc Latvijas Radio Latgales studijas korespondente devās uz Rugājiem, pie saviem vecākiem. Mājai ir malkas apkure, divi skursteņi un ir iegādāts, bet nav pielikts, dūmu detektors.

Brīvais mikrofons. Ētera tālruņa numuri ir 67222888, 67225599, elektroniski var rakstīt uz adresi krustpunkta@latvijasradio.lv vai sūtīt savu komentāru caur mūsu mājas lapu raidījumam „Krustpunktā”.

Saruna par mežiem un Rīgas apzaļumošanu - studijā uzņēmuma "Rīgas meži" valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš. 

Kādu spēli tu spēlē, kas tur jādara un kādēļ tev tā šķiet interesanta – trīs būtiski jautājumi, kurus vecāki var pajautāt savam bērnam, kurš aizrāvies ar digitālo spēļu un e-sporta spēļu spēlēšanu. Ko bērns var iemācīties spēlējot spēles tiešsaistē un kādi riski, ja pārlieku ar tām aizraujas.

Esam pieraduši, ka kalendārs ir kaut kas stabils un negrozāms, ka pēc 31. decembra sekos 1. janvāris. Taču ne vienmēr tā ir bijis. 1582. gadā vairākās Eiropas valstīs cilvēki aizgāja gulēt 4. oktobrī, bet pamodās jau 15. oktobrī. Notika Gregora kalendāra ieviešana, sekojot pāvesta Gregora XIII bullai.

Svena Kuzmina un Toma Treiberga saruna par Egila Plauža devīto un pēdējo dzejoļu krājumu "Pelnu deja".Atk. 23.sept.2018

Ar 31.decembri tiks slēgts sadzīves atkritumu apglabāšanas poligons "Grantiņi" Iecavas un Bauskas novadā, jo tas sasniegs maksimālo atļauto tilpumu, lēmusi Bauskas novada dome.

Tādi esam

Izsmelošākās ziņas par viena no mazākajām Latvijas baznīcām tagad pieejamas plašākam interesentu lokam. Rudbāržu pagastā vietējo entuziastu grupa izveidojusi informatīvu stendu par nelielo, bet labi saglabāto Rudbāržu evaņģēliski luterisko baznīcu. Viena no rudbāržniecēm, kura interesējas par sava novada vēsturi un vērtībām ir Dagnija Grundberga. Ar viņu sarunājās Inga Ozola.

Kultūras afiša

Nora Ikstena sev 50. dzimšanas dienā uzdāvinājusi pašas veidotu stāstu un eseju izlasi "Mīlestība". Vai vērts runāt par jau publicētiem darbiem? Vai mainās to konteksts šādā izlasē?

Šī diena vēsturē

Lielā Franču revolūcija, kas uzliesmoja 1789. gadā, vērsās pret daudzējādā ziņā novecojušo un netaisnīgo kārtību valstī. Tomēr tautas nepatika bija tēmēta pret konkrētiem šī režīma pārstāvjiem, starp kuriem teju vai kā pirmā jāmin karaļa Luija XVI sieva Marija Antuanete. Savu dzīvi gāztā karaliene beidza uz ešafota 1793. gada 16. oktobrī.

16.oktobrī oficiālā vizītē Latvijā ieradies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kopā ar kundzi Olenu Zelensku. Vizīte Latvijā ir Zelenskim pirmā Baltijas valstīs kopš stāšanās prezidenta amatā.

Lietuvā darbību sācis pirmais neatkarīgais bankomātu tīkls, proti, tas nepieder bankām, bet bankas to kopīgi izmanto. Tas ir pirmais Baltijas valstīs, un Lietuvā šim bankomātu tīklam dots nosaukums „Medus". Patlaban to izmanto divas bankas - "Citadele" un Šauļu banka. Šādi neatkarīgi bankomātu tīkli jau darbojas citās Eiropas valstīs, piemēram, Somijā, un Zviedrijā. Pie mums uz to gan raugās piesardzīgi, un bankas Latvijā patlaban nopietni neapsver šāda kopīga bankomātu tīkla izveidi.

Šajā reizē raidījumam izvēlēta citādāka pieeja, proti, vēloties mudināt cilvēkus aizdomāties un būt atbildīgākiem par drošību, sākt ar sevi un saviem tuvākajiem. Tāpēc Latvijas Radio Latgales studijas korespondente devās uz Rugājiem, pie saviem vecākiem. Mājai ir malkas apkure, divi skursteņi un ir iegādāts, bet nav pielikts, dūmu detektors.

Valodnieks, tulks un dzejnieks Valts Ernštreits ir Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs kopš tā dibināšanas. Uz jautājumu, ar ko latvieši atšķiras no lībiešiem, pēc Valta domām, var atbildēt divējādi. Pirmais variants – atšķiras radikāli, jo tā ir cita valoda un cita kultūra. Otrais – neatšķiras ne ar ko, jo lībieši ir ieplūduši latviešos, un viņu kultūra ir latviešu kultūras sastāvdaļa.

Nosaukt cilvēku par netīru cūku, ēzeli vai resnu govi ir nepieklājīgi nevis pret personu, kam šādi epiteti veltīti, bet gan pret dzīvniekiem. Piedodiet, bet arī dzīvnieks nav labs vārds. Tā uzskata dzīvnieku aizstāvji un leksikai, ko vajadzētu lietot attiecībā pret dzīvām radībām, vajadzētu mainīties.

 

Ganapuisis un apburtā meiča. Ukraiņu tautas pasaku stāsta Akvelīna Līvmane

Saruna par mežiem un Rīgas apzaļumošanu - studijā uzņēmuma "Rīgas meži" valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš. 

Egona Līva stāsta "Nora" radiolasījums. Lomās: teicējs - Artūrs Bērziņš, Arnis - Andrejs Žagars, Ernests - Romualds Ancāns, Nora - Katrīna Pasternaka, Krūmiņš - Pēteris Liepiņš. Režisors Jānis Vītoliņš. Ierakstīts 1985. gadā.

Šajā reizē raidījumam izvēlēta citādāka pieeja, proti, vēloties mudināt cilvēkus aizdomāties un būt atbildīgākiem par drošību, sākt ar sevi un saviem tuvākajiem. Tāpēc Latvijas Radio Latgales studijas korespondente devās uz Rugājiem, pie saviem vecākiem. Mājai ir malkas apkure, divi skursteņi un ir iegādāts, bet nav pielikts, dūmu detektors.

Izdevniecībā „Neputns” klajā nācis mākslas zinātnieces Daces Lambergas pētījums „Latvijas māksla simbolisma laikmetā”. Tajā sniegts ieskats simbolisma vēsturē Eiropā un tā izpausmēs Latvijas mākslā. Dace Lamberga daudzreiz veidojusi simbolismam veltītas izstādes arī ārpus Latvijas, viņa bija viena no 2018.gada izstādes Orsē muzejā Parīzē „Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” kuratorēm.

Valodnieks, tulks un dzejnieks Valts Ernštreits ir Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs kopš tā dibināšanas. Uz jautājumu, ar ko latvieši atšķiras no lībiešiem, pēc Valta domām, var atbildēt divējādi. Pirmais variants – atšķiras radikāli, jo tā ir cita valoda un cita kultūra. Otrais – neatšķiras ne ar ko, jo lībieši ir ieplūduši latviešos, un viņu kultūra ir latviešu kultūras sastāvdaļa.

Kādu spēli tu spēlē, kas tur jādara un kādēļ tev tā šķiet interesanta – trīs būtiski jautājumi, kurus vecāki var pajautāt savam bērnam, kurš aizrāvies ar digitālo spēļu un e-sporta spēļu spēlēšanu. Ko bērns var iemācīties spēlējot spēles tiešsaistē un kādi riski, ja pārlieku ar tām aizraujas.

Turpinot sarunu par šī gada Nobela prēmiju laureātiem, pievēršamies ķīmijai, kur prestižais apbalvojums piešķirts trīs zinātniekiem par nopelniem litija jonu bateriju izstrādē. Šī gada Nobela prēmiju ķīmijā ieguva Džons Gudinafs no ASV, Stenlijs Vaitingems no Lielbritānijas un Akira Josino no Japānas. Ko šis atklājums nozīmē zinātnes vēsturē un kādi izaicinājumi bateriju pētniecībā ir aktuāli mūsdienās?