Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vajadzībām Upes ielā netiks celta jauna ēka, kā iepriekš izskanējis medijos, bet gan pielāgots tur esošais vēsturiskais Rīgas Kara hospitālis. To Latvijas Radio noskaidroja Tiesu namu aģentūrā. Pērn jau vēstījām, ka 19.gadsimta sākumā celtais Kara hospitālis, kas tagad ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, ilgstoši stāv tukšs un bez pielietojuma. Saskaņā ar tagad deklasificēto informāciju Rīgas Kara hospitālī nākotnē atradīsies Satversmes aizsardzības birojs.

Tematu turpina Māra Rozenberga

**

Rēzeknes pilsētas domē apstiprināti jauni Sabiedriskās kārtības noteikumi, kas tika pārstrādāti saistībā ar Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā, kā arī papildināti ar jaunām uzvedības normām, kas pašlaik ir aktuālas pilsētā. Aptaujātie rēzeknieši kopumā atbalsta jaunizstrādātos noteikumus, jo uzskata, ka tie palīdzēs pilsētā nodrošināt kārtību, kā arī būs vieglāk risināt konfliktsituācijas ar iedzīvotājiem. Vairāk Ivetas Čigānes sagatavotajā ierakstā.

Valdība 14.jūlijā lems par jauna fonda izveidi ar mērķi atbalstīt lielos uzņēmumus. Jaunā fonda kapitālā valsts plāno ieguldīt 50 miljonus eiro, vēl 50 miljoni tiktu piesaistīti no privātajiem investoriem, tādiem, kā pensiju kapitālu fondi.

Kā intervijā Latvijas Radio uzsvēra finanšu institūcijas "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš, tas nebūs labdarības fonds un nav paredzēts, lai kādu subsidētu, bet gan piešķirs naudu, ievērojot stingras prasības. Par lielajiem uzskatīs tos uzņēmumus, kur strādā vismaz 250 darbinieki.

Bērziņš pieļauj, ka palīdzību varētu saņemt 25-30 uzņēmumi, kuriem būs jāpierāda Covid 19 ietekme. Atbalsts nebūs dāvinājums, valsts to saņems atpakaļ ar atdevi, minēja Altum vadītājs Bērziņš.

Skarbs, atklāts un nesaudzīgi tiešs savā daiļradē ir amerikāņu rakstnieks Čārlzs Bukovskis. Viņš visas lietas sauc īstajos vārdos un nevairās arī no zemākajiem valodas slāņiem. Lai arī attieksme pret viņa darbiem ir dažāda, ir ļoti daudz lasītāju, kurus viņa darbi valdzina tieši šī patiesīguma dēļ.

Ne velti viņš iemantojis kulta rakstnieka statusu.

Pirms vairāk nekā 15 gadiem latviski Jāņa Elsberga tulkojumā klajā nāca divi viņa romāni - 'Holivuda' un 'Sievietes', un tikko pirmo reizi latviešu valodā izdota arī Bukovska dzejas izlase 'Kodiens', ko arī atdzejojis Jānis Elsbergs.

Ar šo izlasi izdevniecība 'Neputns' aizsāk jaunu atdzejas sēriju, kurā iekļausies dažādu valstu modernistu un laikmetīgās dzejas autoru darbi.

Plašāk Baibas Kušķes ierakstā:

No 14.līdz 20.jūlijam partijas un to apvienības var iesniegt deputātu kandidātu sarakstus trīs reizes atliktajām un pašlaik 29. augustā noteiktajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Uz 60 deputātu vietām atļauts pieteikt līdz 63 kandidātiem, un pašlaik ir zināms, ka rīdzinieku izvēlei būs vismaz desmit sarakstu.

Latvijas Radio aicināja mēra amata kandidātus izteikt savus piedāvājumus rīdziniekiem, un pēc jebkura potenciālā mēra solījumiem varētu domāt, ka pēc vēlēšanām Rīga būs brīva no korupcijas, ar esošajiem un paplašinātiem sociālajiem labumiem, sakārtotiem tiltiem un ielām, kā arī atjaunotiem mājokļiem un attīstītu uzņēmējdarbību.

Dodoties uz Kurzemi atpūsties, pirmais nāk prātā – jūra. Protams, palaiskoties pie dižjūras liekas tik vilinoši, bet kurzemnieki aicina atpūtu baudīt ne tikai jūras krastā. Ko vēl redzēt, dzirdēt, sasmaržot un nogaršot Kurzemē?

Dažādas saldūdens krātuves atrodamas ne tikai virs zemes, un to mums netrūkst, bet arī pazemē. Tādi ir arī pazemes ezeri. Cik daudz par tiem zinām, kā veidojušies pazemes ezeri Latvijā un kas tajos dzīvo?

Dzejniece Veronika Strēlerte, kultūrvēsturnieks Andrejs Johansons un viņu dēls dzejnieks, mūziķis un pedagogs Pāvils Johansons ir ģimene, kas rosina izzināt vairāk par viņiem pašiem un viņu saknēm. Dzimta, kura stipri turas Latvijā, taču pasaules notikumi abus vecākus Veroniku un Andreju 1945.gadā pārceļ uz dzīvi Zviedrijā, tur 1947.gadā piedzimst dēls Pāvils. Laima Slava aicina doties līdzi dzimtas pētījumos uz Vaksholmu pie Pāvila Johansona un viņa sievas Lottes, Zviedrijā, uz Karalisko bibliotēku Stokholmā, kur strādā kultūrvēsturnieks Jānis Krēsliņš un daudz zina stāstīt par Andreju Johansonu, un ieklausīties atmiņās un pētījumos, ar ko labprāt dalās Latvijā un Zviedrijā sastaptie kultūras ļaudis, kuri dažādos veidos iepazinuši šo dzimtu.

Dzejniece Veronika Strēlerte, kultūrvēsturnieks Andrejs Johansons un viņu dēls dzejnieks, mūziķis un pedagogs Pāvils Johansons ir ģimene, kas rosina izzināt vairāk par viņiem pašiem un viņu saknēm. Dzimta, kura stipri turas Latvijā, taču pasaules notikumi abus vecākus Veroniku un Andreju 1945.gadā pārceļ uz dzīvi Zviedrijā, tur 1947.gadā piedzimst dēls Pāvils. Laima Slava aicina doties līdzi dzimtas pētījumos uz Vaksholmu pie Pāvila Johansona un viņa sievas Lottes, Zviedrijā, uz Karalisko bibliotēku Stokholmā, kur strādā kultūrvēsturnieks Jānis Krēsliņš un daudz zina stāstīt par Andreju Johansonu, un ieklausīties atmiņās un pētījumos, ar ko labprāt dalās Latvijā un Zviedrijā sastaptie kultūras ļaudis, kuri dažādos veidos iepazinuši šo dzimtu.

Festivāla „Gaujas atbalss” ietvaros no 1976. līdz 1989. gadam varēja klausīties jaunākās dziesmas, iepazīt jaunus solistus, turēt īkšķus par savu favorītu un beigās lamāt žūriju, ka paša simpātija no dziesmu un dziedoņu vidus nav plūkusi laurus, vai gluži otrādi – gavilēt, ka domas sakritušas!

Medību uzraudzība Latvijā nav pietiekami efektīva, un vārdi bieži nesakrīt ar darbiem, domājot par medījamo sugu apsaimniekošanu, tā secinājusi Valsts kontrole. Vai tiešām medību uzskaitē ir tik klaji trūkumi? Diskutējam, vai Latvijā tiek īstenota ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība.

Kas ir zīdaiņu miega regresi un vai īpaši sarakstīts miega stāsts var iemidzināt pat grūtāk iemidzināmos bērnus?

Raidījums "Stiprie stāsti" ciemojas Saldus novada Jaunlutriņu pagasta "Ābelītēs" pie Santas Ozoliņas. Pirms 6 gadiem Santa ar vīru no Saldus pārcēlās uz laukiem. Jau trīs gadus viņa audzē čili un virtuvē eksperimentē ar ievārījumiem un mērcēm, kuru sastāvā ir čili. Šobrīd Santa ir saimnieciskās darbības veicēja, bet drīz kļūs par mājražotāju, jo sapratusi, ka pēc viņas gatavotajiem produktiem ir pieprasījums. Vietējie Santu Ozoliņu sauc par "čili meiteni".

Tāpat kā komponisti rada mākslu no notīm, tā skaņu ierakstu režisori no skaņām uzbur ainavu. Šoreiz atcerēsimies, kā senāk tika rakstīti gulbji Rīgas kanālmalā, kā imitēt ķēdēs iekalta cilvēka staigāšanu - par to stāsta skaņu režisori Ungars Savickis, Maigonis Ozols, bet skaņu inženieri Aivars Štengelis un Jānis Finkenfūss stāsta, kā, translējot ierakstu, mušas uz mikrofona un vējš var apdraudēt šo procesu.

Valsts un pašvaldību institūcijās iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas izstrāde bieži vien ir formāls pasākums, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs informatīvajā ziņojumā par iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas novērtējumu.

“Mājsaimniecību uzkrājumi 2019.gadā turpinājuši pieaugt, tāpat arī noguldījumu apmērs, kaut arī iedzīvotāju skaits, kuri tos veic, ir nedaudz samazinājies,” secinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), apkopojot 2019.gada Finanšu pratības stratēģijas ikgadējos rezultātus.

Dzīvokļu īstermiņa īres bums tūrisma sezonā turpina ierobežot iespējas izīrēt dzīvokļus ilgtermiņā. Ar šādām problēmām saskaras gan Liepājas, gan Kuldīgas pašvaldība. Pašvaldības dažādos veidos risina šo jautājumu, sadarbojoties gan ar komersantiem, gan domājot, kā rosināt jaunu dzīvojamā sektora būvniecību.

Sāk pieņemt kandidātu sarakstus Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.

Liepājas dome neatbalsta likuma grozījumus par ostām.

Lielbritānija izslēdz "Huawei no 5G tīkla infrastruktūras

Festivāla „Gaujas atbalss” ietvaros no 1976. līdz 1989. gadam varēja klausīties jaunākās dziesmas, iepazīt jaunus solistus, turēt īkšķus par savu favorītu un beigās lamāt žūriju, ka paša simpātija no dziesmu un dziedoņu vidus nav plūkusi laurus, vai gluži otrādi – gavilēt, ka domas sakritušas!

Festivāla „Gaujas atbalss” ietvaros no 1976. līdz 1989. gadam varēja klausīties jaunākās dziesmas, iepazīt jaunus solistus, turēt īkšķus par savu favorītu un beigās lamāt žūriju, ka paša simpātija no dziesmu un dziedoņu vidus nav plūkusi laurus, vai gluži otrādi – gavilēt, ka domas sakritušas!

Latvieši iedzīvojas, dzīvo un nodzīvo arī ārpus Latvijas. Mūsu šī vakara Monopola viešņa ir enerģijas pilna latviete, kas ar savām zināšanām un spēju aizraut var sagriezt īstu virpuli pat akurātajā Vācijas vidē. Iepazīstamies Dabas pieredzes centrs (Naturerlebniszentrum Blumberger Mühle) vadītāja, ģeogrāfijas zinātņu doktore Aija Torklere.

Dodoties uz Kurzemi atpūsties, pirmais nāk prātā – jūra. Protams, palaiskoties pie dižjūras liekas tik vilinoši, bet kurzemnieki aicina atpūtu baudīt ne tikai jūras krastā. Ko vēl redzēt, dzirdēt, sasmaržot un nogaršot Kurzemē?

Herbe ar lielo cepuri. Pasaku stāsta Pēteris Liepiņš.4. vakars

Medību uzraudzība Latvijā nav pietiekami efektīva, un vārdi bieži nesakrīt ar darbiem, domājot par medījamo sugu apsaimniekošanu, tā secinājusi Valsts kontrole. Vai tiešām medību uzskaitē ir tik klaji trūkumi? Diskutējam, vai Latvijā tiek īstenota ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība.

Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts "Nakts nav tikai gulēšanai". Lasījuma 1.daļa. Radio variantam to veidoja Gaitis Grūtups un Māra Zirnīte. Lasa Gundega Grūtupa. Režisore Māra Eglīte. Skaņu režisors Ivo Tauriņš.

Festivāla „Gaujas atbalss” ietvaros no 1976. līdz 1989. gadam varēja klausīties jaunākās dziesmas, iepazīt jaunus solistus, turēt īkšķus par savu favorītu un beigās lamāt žūriju, ka paša simpātija no dziesmu un dziedoņu vidus nav plūkusi laurus, vai gluži otrādi – gavilēt, ka domas sakritušas!

Dzejniece Veronika Strēlerte, kultūrvēsturnieks Andrejs Johansons un viņu dēls dzejnieks, mūziķis un pedagogs Pāvils Johansons ir ģimene, kas rosina izzināt vairāk par viņiem pašiem un viņu saknēm. Dzimta, kura stipri turas Latvijā, taču pasaules notikumi abus vecākus Veroniku un Andreju 1945.gadā pārceļ uz dzīvi Zviedrijā, tur 1947.gadā piedzimst dēls Pāvils. Laima Slava aicina doties līdzi dzimtas pētījumos uz Vaksholmu pie Pāvila Johansona un viņa sievas Lottes, Zviedrijā, uz Karalisko bibliotēku Stokholmā, kur strādā kultūrvēsturnieks Jānis Krēsliņš un daudz zina stāstīt par Andreju Johansonu, un ieklausīties atmiņās un pētījumos, ar ko labprāt dalās Latvijā un Zviedrijā sastaptie kultūras ļaudis, kuri dažādos veidos iepazinuši šo dzimtu.

Latvieši iedzīvojas, dzīvo un nodzīvo arī ārpus Latvijas. Mūsu šī vakara Monopola viešņa ir enerģijas pilna latviete, kas ar savām zināšanām un spēju aizraut var sagriezt īstu virpuli pat akurātajā Vācijas vidē. Iepazīstamies Dabas pieredzes centrs (Naturerlebniszentrum Blumberger Mühle) vadītāja, ģeogrāfijas zinātņu doktore Aija Torklere.

Kas ir zīdaiņu miega regresi un vai īpaši sarakstīts miega stāsts var iemidzināt pat grūtāk iemidzināmos bērnus?

Dažādas saldūdens krātuves atrodamas ne tikai virs zemes, un to mums netrūkst, bet arī pazemē. Tādi ir arī pazemes ezeri. Cik daudz par tiem zinām, kā veidojušies pazemes ezeri Latvijā un kas tajos dzīvo?