Latvijas Radio 95-tās dzimšanas dienas gaidās šonedēļ turpinām ierakstu sēriju, kurā iepazīstinām jūs ar mūsu radio kolēģiem, kuru balsis nedzirdat ēterā, bet bez kuriem radio nebūtu radio. Viņi ir tie, kuru darbu vairums no mums pamana tikai tad, ja kaut kas nav kārtībā. Un šodien stāsts par vienu no Latvijas Radio ētera operatorēm - Ritu Karnaču.

**

Pašvaldības domju darbs varēs būt atklātāks, bet sabiedrības interese par to arvien vāja.

Pirmajos trijos šī gada ceturkšņos Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) piesaistījusi 204 miljonus eiro investīciju, kas ir vairāk nekā visā pagājušajā gadā kopā, Latvijas Radio teica LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Pēc viņa vārdiem pērn investīcijās piesaistīti kopumā ap 100 miljoniem eiro.

Aizraujošs, traģikomisks un melanholijas piesātināts ir slovāku autora Viliama Klimāčeka romāns "Karstā 68.gada vasara", kas vēsta par tā sauktā Prāgas pavasara notikumiem bijušajā Čehoslovākijā. Autors to balstījis reālos cilvēku dzīvesstāstos, un viņu pārsteidzis, cik liels spēks joprojām piemīt šiem notikumiem, kas risinājās vairāk nekā pirms 50 gadiem.

Opozīcijas deputāti aicina samazināt referendumu rosināšanai vajadzīgo parakstu slieksni un kā piemēru min Šveici, Itāliju un Poliju. Vai Latvijā iedzīvotājiem ir grūtāk panākt tautas nobalsošanu nekā citur Eiropā? Faktu pārbaudes projekta "Re:Check" jaunākajā dezinformācijas apskatā runājam arī par Kremļa centieniem ar troļļiem jeb viltus profiliem ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu. Vēl arī stāsts par privātskolām. Vai pedagogu arodbiedrības vadītājai taisnība, ka Izglītības ministrija tām plāno mazākas prasības nekā parastajām skolām?

Latvijas Radio 95. dzimšanas dienas gaidās šonedēļ turpinām ierakstu sēriju, kurā iepazīstinām jūs ar mūsu radio kolēģiem, kuru balsis nedzirdat ēterā, bet bez kuriem radio nebūtu radio. Viņi ir tie, kuru darbu vairums no mums pamana tikai tad, ja kaut kas nav kārtībā. Un šodien stāsts par vienu no Latvijas Radio ētera operatorēm – Ritu Karnaču.

Covid-19 infekcija turpina izvērst savus apmērus, un šādā laikā arvien lielāku aktualitāti iegūst attālinātie saziņas risinājumi. Arī medicīnā. Par iespējam saņemt attālinātu medicīnisku konsultāciju Latvijā, interesējamies raidījumā.

Sākoties Covid-19 izraisītajai globālajai pandēmijai, aicinājumam pētīt dažādus šī vīrusa aspektus atsaucās arī Latvijas zinātnieki. Paralēli mediķu un dabas zinātnieku pētījumiem svarīgi ir arī skaidrot, kā vīrusa radītās izmaiņas ietekmē sabiedrību gan kā pilsoņu kopumu, gan indivīdus un mājsaimniecības.

Kā personīgās intereses par mākslinieku Jēkabu Bīni pārtapa grāmatā un arī izstādē- Kultūras Rondo studijā pārrunāsim ar mākslas vēsturnieci, grāmatas autori Agitu Gritāni.

 

 

Dzejnieces Amandas Aizpurietes jaunākais krājums "Pirms izvākšanās" iznācis pēc septiņu gadu pauzes.

Pandēmijas laiks ārstniecības iestādēs pulcē agresīvākus pacientus un tuviniekus

Saeima sāk darbu pie nākamā gada budžeta

Šogad piesaistītas investīcijas 204-u miljonu eiro apmērā

Par Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts Aldis Laviņš.

Protestētāji Polijā izsludina vienas dienas streiku

Vairākas Eiropas valstis pastiprinās ierobežojumus Covid-19 dēļ

Sazināmies ar reģionālajiem žurnālistiem, lai uzzinātu, kā reģionos uztver norises valstī un kādas šobrīd ir vietējās aktualitātes. Šoreiz pievēršamies aktualitātēm Vidzemē. Komentē ReTv Ziņu dienesta vadītāja Dana France.

Neieviešot lietoto auto nodevu, izrādās, ir apdraudēti plāni iepirkt jaunus dīzeļvilcienus. Par šo un arī citiem ar satiksmi un transportu saistītiem jautājumiem iztaujājam satiksmes ministru Tāli Linkaitu.

Raidījums dokumentāla stāsta ietvaros pēta, kas notiek ar bērnu, kura vecāki zaudē aprūpes tiesības un vienīgais cilvēks, kas var par viņu parūpēties ir bērna vecvecmāmiņa. Kāda ir palīdzības sistēma šādam likteņa nelutinātam bērnam un vienīgajai personai, kas ģimenes ietvaros varētu par viņu rūpēties.

Saruna par politisko kustību trešās atmodas laikā, kura pārstāvēja tā saukto alternatīvo valstiskuma atjaunošanas ceļu. Tās aizsākums bija organizācija Latvijas Nacionālās neatkarības kustība (LNNK), kas brīžiem paralēli ar Latvijas tautas fronti, brīžiem nonākot zināmā konfrontācijā mēģināja īstenot Latvijas valstiskuma atjaunošanas procesu. Stāsta vēsturnieks un jurists Tālavs Jundzis.

Vidēji turīgas Rīgas vāciešu ģimenes atvase – Dagmāra Kopštāla – laika posmā no 1917. līdz 1923. gadam rakstījusi dienasgrāmatu, protams, vācu valodā. Viņa fiksējusi notikumus no sava – pusaugu meitenes – skatu punkta. Vēsturisko notikumu karkasam šie pieraksti piešķir emocionālu dzīvīgumu.

Saeimas ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā 28.oktobrī vērtē nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 28 likumos. Tikmēr pie Saeimas šodien noritēja pikets, iebilstot pret iecerētajām nodokļu izmaiņām.

Tādi esam: Saldus novada muzejā kurzemniekiem ir iespēja tuvāk iepazīt tetovēšanas tradīcijas. Ap 60 dažādu zīmējumu uz savu dzimto pusi aizvedis profesionāls šī aroda pratējs Kārlis Ulmanis, kurš ikdienā strādā galvaspilsētā.. Saldus ir meistara dzimtā puse, tāpēc tieši tur šobrīd cilvēkiem ir iespēja apskatīt sava novadnieka veikumu.

Kultūras afiša: Džordžo Agambens "Esejas" Latvijas Laikmetīgās mākslas centra tulkojumu sērijā. Itāļu filozofs, kurš rakstījis par "izņēmuma valsti", kurai faktiski pielīdzināma arī patreizējā ārkārtas situācija pasaulē.

Šī diena vēsturē: Čehoslovākijas Republika bija viena no jaunajām valstīm, kas tapa Eiropā pēc Pirmā pasaules kara. Tās nodibināšana tika pasludināta Prāgā 1918. gada 28. oktobrī. Tomēr tā bija arī viena no valstīm, kurai nebija lemts pārdzīvot 20. gadsimtu.

Patlaban Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažos ir pieejamas brīvas darbavietas līdz pat 1000 Latvijas pilsoņu 170 dažādās specialitātēs. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) pēdējo gadu laikā ir piedzīvojuši ļoti strauju izaugsmi un modernizāciju, tādēļ ir palielinājusies arī iespēja uzņemt savās rindās arvien vairāk cilvēku.

Pagājušajā nedēļā noslēdzās pieteikumu iesniegšana Baltijas pētniecības programmas 3. kārtai, kurā piedalās ne tikai Baltijas valstu, bet arī Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas pārstāvji. Latvija iesniedza 81 pieteikumu no 23 pētniecības organizācijām. Kā šobrīd klājas Latvijas zinātniekiem un pētniekiem, kas jau gadiem runā par finansējuma nepietiekamību?

Sazināmies ar reģionālajiem žurnālistiem, lai uzzinātu, kā reģionos uztver norises valstī un kādas šobrīd ir vietējās aktualitātes. Šoreiz pievēršamies aktualitātēm Vidzemē. Komentē ReTv Ziņu dienesta vadītāja Dana France.

Māris Martinsons pēc izglītības ir teātra režisors, viens no mūzikas video klipu pamatlicējiem Latvijā. Šobrīd režisors gatavojas filmēšanas procesa uzsākšanai filmai, ko viņš pats to ir nodēvējis par mūža darbu - vēsturiskai filmai „Zeme, kas dzied”.

Covid-19 infekcija turpina izvērst savus apmērus, un šādā laikā arvien lielāku aktualitāti iegūst attālinātie saziņas risinājumi. Arī medicīnā. Par iespējam saņemt attālinātu medicīnisku konsultāciju Latvijā, interesējamies raidījumā.

Johans Mušpapīrs. Pasaku stāsta Aigars Rozenbergs

Neieviešot lietoto auto nodevu, izrādās, ir apdraudēti plāni iepirkt jaunus dīzeļvilcienus. Par šo un arī citiem ar satiksmi un transportu saistītiem jautājumiem iztaujājam satiksmes ministru Tāli Linkaitu.

Sveicam aktrisi Ilzi Rūdolfu dzimšanas dienā! Vasilija Žukovska sendienu stāsta "Undīne" dramatizējums, kuru veidojis Andrejs Migla. Režisors Didzis Cauka. Piedalās: Kārlis Auškāps, Ilze Rūdolfa, Uldis Pūcītis, Jānis Paukštello, Miervaldis Ozoliņš, Gunta Grīva un Kaspars Pūce. 1989. gada ieraksts trīs daļās.

Sazināmies ar reģionālajiem žurnālistiem, lai uzzinātu, kā reģionos uztver norises valstī un kādas šobrīd ir vietējās aktualitātes. Šoreiz pievēršamies aktualitātēm Vidzemē. Komentē ReTv Ziņu dienesta vadītāja Dana France.

Kā personīgās intereses par mākslinieku Jēkabu Bīni pārtapa grāmatā un arī izstādē- Kultūras Rondo studijā pārrunāsim ar mākslas vēsturnieci, grāmatas autori Agitu Gritāni.

 

 

Māris Martinsons pēc izglītības ir teātra režisors, viens no mūzikas video klipu pamatlicējiem Latvijā. Šobrīd režisors gatavojas filmēšanas procesa uzsākšanai filmai, ko viņš pats to ir nodēvējis par mūža darbu - vēsturiskai filmai „Zeme, kas dzied”.

Raidījums dokumentāla stāsta ietvaros pēta, kas notiek ar bērnu, kura vecāki zaudē aprūpes tiesības un vienīgais cilvēks, kas var par viņu parūpēties ir bērna vecvecmāmiņa. Kāda ir palīdzības sistēma šādam likteņa nelutinātam bērnam un vienīgajai personai, kas ģimenes ietvaros varētu par viņu rūpēties.

Bet šovakar, 28.oktobrī, un arī 30.okotbrī varēsim klausīties Baltijas simfoniskā festivāla koncertus. Kopā muzicēs kameransamblis “Tempus Balticus”. Par piektā Baltijas simfoniskā festivāla koncertiem stāsta Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina.