Intervija par Barikāžu laiku ar vēsturnieku, Latvijas Universitātes docentu Jāni Ķerusu.

Latgales Centrālā bibliotēka nupat klajā laidusi atjaunotu un plašu multimediju projektu, kurā apkopta informācija par Latvijas kultūras dzīves svarīgu sastāvdaļu - Latgales dziesmu svētkiem.
*
Ja ir mājsēde, tad kāpēc nevarētu būt arī Mājdancis? Tā tapis cēsnieku izaicinājums sev un ikvienam, kuram tuvas ir Cēsis, proti, vienoties kopīgā dejā „Saucam kopā Cēsis.

Ko saucam par savām mājām, kas ir mūsu garīgās mājās un kā tās atrast? Studijā priesteris Modris Lācis.

Nav pārspīlēts salīdzinājums ar rozi – tā dēvē Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcu – gotikas stila mūra celtni, kura celta 19. gadsimta 80.-90. gados, glabā stāstus par olu nodokli ēkas būvniecības laikā, kara laiku šāviņiem un šodien, izmantojot modernās tehnoloģijas, tumšajā laikā priecē garāmgājējus ar gaismu spēli greznajā rozetes logā.

 

 

Šomēnes esam kopā ar divām radoši mirdzošām Zelta pogām, kas košiem diegiem šūtas pie Latvijas Radioteātra vēstures mēteļa. Režisore ar Rīgas kinostudijā iegūtu precizitāti, smalkjūtīgu attieksmi pret radošo darbu un ašu reaģētspēju - Irēna Cērmane un režisors, pedagogs, scenārists, rakstnieks - Andrejs Migla.

Ķipars Pipars. 1. daļa. Laura Gundara radio izrāde. Režisors Lauris Gundars (attēlā). Lomās: Ruta Vītiņa, Miķelis Žideļūns, Mārtiņš Brūveris, Edgars Lipors, Pēteris Šogolovs. 2008. gada ieraksts.

Raidījumā Augstāk par zemi – sieviete, kas nodzīvojusi pilnestīgu dzīvi: porcelāna māksliniece, aktīva rērihiete, apbalvojuma par ebreju slēpšanu kara laikā “Taisnie starp tautām” saņēmēja Olga Neimane-Kateņeva.

Tulkotāja Silvija Brice pati mazliet ironizē, ka tagad ir „baigā rakstniece, jo iznākusi viņas grāmata „Baigās piezīmes. Savukārt šīs piezīmes esot baigas tāpēc, ka pārlieku vaļsirdīgas. Silvijas Brices „parkā uz soliņa atstātās piezīmes lasa Gundars Āboliņš. „Baigās piezīmes izdevusi „Zvaigzne ABC.

Studentu interese par mācībām ziemas uzņemšanā šogad nav sarukusi.
*
Latvijā izlietotas gandrīz visas vakcinācijas pirmajam aplim paredzētās vakcīnas devas
*
No koronavīrusa Covid-19 mirušo skaits pasaulē šonedēļ pārsniedza divus miljonus, bet inficēto skaits ir lielāks par 94 miljoniem.

Vairāk nekā sešus gadu desmitus Latvijas Radio mājas gaiteņos var sastapt vīru, kura klātbūtne ir kā barometrs. Ja atskan sirsnīgais sveiciens „Moin!”, kam seko draudzīgs rokasspiediens, skaidrs – viss ir kārtībā. Ja skatiens vērsts kaut kur tālumā, labāk netraucēt… Un šis vīrs, protams, ir mūsu Raimonds Pauls.

Piespēlē par ģimenes lomu karjeras attīstībā stāsta distanču slēpotāja Patrīcija Eiduka un kamaniņu braucēji – brāļi Juris un Andri Šici.

Kā uz notikumiem Rīgā 1991. gada janvārī reaģēja trimdas latvieši? Kādos virzienos darbojās trimdas organizācijas un laikraksti un kādu atbalstu baltiešiem sniedza Zviedrijas un Amerikas Savienoto Valstu valdības. Uzklausām tā laika notikumu dalībniekus un aculieciniekus.

2021. gadā, atzīmējot 30. gadskārtu kopš 1991. gada janvāra barikāžu dienām, vairākos raidījumos atgādinājām par tālaika notikumiem. Šodien par pašām janvāra barikādēm, par to tapšanas apstākļiem un nozīmi. 

Ludzā dzimušā krievu prozaiķa Leonīda Dobičina romāns "Enpils" (sarakstīts ap 1933.gadu ) ir Augstā dziesma ne tikai Daugavpilij, kurā autors pavadīja savus zēnības gadus, bet arī cilvēciskās saziņas maigumam un mainībai.

Mihaila Bulgakova stāsta "Morfijs" radioiestudējums divās daļās. No krievu valodas tulkojis Eižens Rauhvargers. Dramatizējuma autors Jānis Filipsons. Ierakstīts 1988.gadā.

1. Vašingtonā un daudzu ASV štatu galvaspilsētās ir būtiski paaugstināti drošības pasākumi. Gan šodien, gan turpmākajās dienās ir iespējami galēji labējo ekstrēmistu uzbrukumi. Šo cilvēku galvenais mērķis ir mēģināt apturēt Džo Baidena stāšanos valsts prezidenta amatā un izrādīt savu atbalstu līdzšinējam prezidentam Donaldam Trampam.
2. Maskavas Vnukovas lidostā šodien pastiprināti drošības pasākumi pirms Kremļa opozicionāra Alekseja Naviļņija atgriešanās no Vācijas. Krievijas Federālais sodu izpildes dienests brīdināja, ka Navaļnijam pēc atgriešanās Krievijā draud tūlītēja aizturēšana, jo viņš esot pārkāpis nosacītās atbrīvošanas noteikumus.
3. Simtiem migrantu uz Bosnijas un Hercegovinas robežas ar Horvātiju ir spiesti pārlaist naktis spēcīgā salā, jo vietējās varasiestādes nespēj viņiem nodrošināt cilvēcīgus dzīvošanas apstākļus. Eiropas Savienība kritizē Bosnijas un Hercegovinas valdības attieksmi pret migrantiem, brīdinot, ka tas var apgrūtināt Balkānu valsts centienus nākotnē pievienoties blokam.
4. Vidzemes rajona tiesa nākamnedēļ pasludinās spriedumu bijušā Latvijas dzelzceļa vadītāja Uģa Magoņa kukuļošanas lietā. Savukārt Veselības ministrija jau nedēļas sākumā sagaida speciālistu darba pieteikumus labi atalgotajā jaunizveidotajā vakcinācijas projekta vadības birojā. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā diskutēs par Latvijas kultūras vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti.

Piespēlē par ģimenes lomu karjeras attīstībā stāsta distanču slēpotāja Patrīcija Eiduka un kamaniņu braucēji – brāļi Juris un Andri Šici.

Ja esat Sunšaņa kalnā Ķīnas centrālajā daļā, noteikti apmeklējiet Lidojošo mūku teātri. Šovakar Monopolā tikšanās ar  lidojošās arhitektūras autoru, kuram Latviju gribas pacelt jaunos augstumos, jo tā taču labāk un tālāk var ieraudzīt, - arhitekts Austris Mailītis.

Atkārtojums

Gulbju jaunava. Pasaku stāsta Mārtiņš Liepa

Vai psihiska slimība ir lielāka vai mazāka problēma, kā jebkura cita? Kāda iemesla dēļ psihiskie traucējumi ir tik stereotipiem apvīti un kas notiek, ja cilvēkiem nākas saskarties ar šāda veida veselības traucējumiem? Kā tie ietekmē dzīves kvalitāti un kā šos ierobežojumus pārvarēt?

Turpinot sarunu ciklu par dvēseles kaislībām ar Liepājas Sv Annas ev. lut. draudzes mācītāju Jāni Bitānu, šoreiz saruna par mantkārību un dusmām. Kāpēc mantkārība un dusmas tiek uzskatītas par dvēseles kaislībām, kādēļ no mantkārības ir jāsargās, kā pārvaldīt savas dusmas un ko likt tam pretī?

Vairāk nekā sešus gadu desmitus Latvijas Radio mājas gaiteņos var sastapt vīru, kura klātbūtne ir kā barometrs. Ja atskan sirsnīgais sveiciens „Moin!”, kam seko draudzīgs rokasspiediens, skaidrs – viss ir kārtībā. Ja skatiens vērsts kaut kur tālumā, labāk netraucēt… Un šis vīrs, protams, ir mūsu Raimonds Pauls.

Raidījumā Augstāk par zemi – sieviete, kas nodzīvojusi pilnestīgu dzīvi: porcelāna māksliniece, aktīva rērihiete, apbalvojuma par ebreju slēpšanu kara laikā “Taisnie starp tautām” saņēmēja Olga Neimane-Kateņeva.

Tulkotāja Silvija Brice pati mazliet ironizē, ka tagad ir „baigā rakstniece, jo iznākusi viņas grāmata „Baigās piezīmes. Savukārt šīs piezīmes esot baigas tāpēc, ka pārlieku vaļsirdīgas. Silvijas Brices „parkā uz soliņa atstātās piezīmes lasa Gundars Āboliņš. „Baigās piezīmes izdevusi „Zvaigzne ABC.

Ja esat Sunšaņa kalnā Ķīnas centrālajā daļā, noteikti apmeklējiet Lidojošo mūku teātri. Šovakar Monopolā tikšanās ar  lidojošās arhitektūras autoru, kuram Latviju gribas pacelt jaunos augstumos, jo tā taču labāk un tālāk var ieraudzīt, - arhitekts Austris Mailītis.

Šomēnes esam kopā ar divām radoši mirdzošām Zelta pogām, kas košiem diegiem šūtas pie Latvijas Radioteātra vēstures mēteļa. Režisore ar Rīgas kinostudijā iegūtu precizitāti, smalkjūtīgu attieksmi pret radošo darbu un ašu reaģētspēju - Irēna Cērmane un režisors, pedagogs, scenārists, rakstnieks - Andrejs Migla.