Burtnieku pagasta „Cidoniju māju saimniekiem saules paneļu uzstādīšanu veic pašu spēkiem.

Šodien organizācija "Pilsēta cilvēkiem" rīkos protesta gājienu pret solījumu nepildīšanu pilsētvides uzlabošanai Rīgā.

Cilvēku iepirkšanās paradumi.

Vairāk nekā 60 dažādas hroniskas slimības un akūti stāvokļi. Tas ir posts, kādu cilvēka ķermenim var nodarīt alkohola lietošana. Bieži dzeršana rada traumas - alkohola reibumā krītot, iekļūstot ceļu satiksmes negadījumos, agresijā ar dūri izsitot stiklus vai kā citādis. Taču otra liela grupa saistīta ar iekšējiem organiem un to sistēmām – alkohola lietošanas rezultātā īpaši cieš aknas un nervu sistēma. Ierakstu sērijā „Zeme, kur dzer!” šoreiz par to, kādu postu uz cilvēka veselību var atstāt alkohola lietošana.

Audio gidi muzejos jau gana ilgu laiku ir ierasta lieta, bet Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs ir pirmais Latvijā, kurš izveidojis arī audiogidu vieglajā valodā.Tas pieejams nesen atjaunotajā pastāvīgajā ekspozīcijā "Klasiskās vērtības", kas vēsta par laika posmu no 19.gadsimta nogales līdz 20.gadsimta 60.gadiem. Audio ceļvedis tapis muzeja ciešā sadarbībā ar Vieglās valodas aģentūru, tekstus ierunājis aktieris Ģirts Krūmiņš.

Latvijā atkritumu poligonos joprojām turpina nonākt liels  atkritumu daudzums, kas varētu kalpot kā nozīmīgs enerģijas avots, bet tie nekādā veidā netiek pārstrādāti un paliek vienkārši  gulēt zemē. Kā veicināt atkritumu pārvēršanu lietderīgā enerģijā?

Te ūdenī, te uz sauszemes - vienlīdz labi abās vidēs. Ir dzīvnieki, kuri lieliski pielāgojušies dzīvei kā ūdenī, tā krastā. Kā to ļauj darīt šo dzīvnieku fizioloģiskā uzbūve un kādi ir šo dzīvnieku paradumi?

Kāpēc mūsu laika dzejnieki lasa simtgadnieka Linarda Tauna dzeju; kādas līdzības  varam saskatīt starp literātu grupas "Elles ķēķis" Ņujorkā darbību un pašreizējiem ukraiņu literātu centieniem Eiropā. Kultūras rondo studijā Tauna simpozija rīkotāji – dzejnieki Kārlis Vērdiņš un Artis Ostups.

 

Vai mazdārziņi Latgalē ir aktuāli? Un vai šā brīža situācija, kad cenas pārtikas produktiem pieaug, ir palielinājusi pilsētnieku interesi pašiem ko izaudzēt savam pašpatēriņam?

Gaidāma apkures sezona ir biedējoša augsto energoresursu cenu dēļ, bet kā eksperti ne reti ir teikuši, vislabākais veids, kā ietaupīt ir, enerģiju mazāk patērēt. Viens no veidiem ir ēku siltināšana. Kā ar to veicies?

Starptautiskajā Bērnu aizsardzības dienā aktualizējam jautājumu par peldētprasmi un skolas peldēšanas apmācības kvalitāti.

Globālais bada rēgs. Sestā sankciju kārta iedarbināta – ar nepilnu jaudu. Ieroči un miers.

Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā iepazīstina ar izstrādātajām vadlīnijām par piespiedu izpildi lietās, kas skar bērnu atgriešanos pastāvīgās dzīvesvietas valstī.

Kultūras afiša: Vēsturnieks un etnogrāfs Uģis Niedre 10 gadus veltījis, lai izpētītu Turaidu, muižu, pagstu un apkārtni grāmatā "Pilsdrupu paēnā".
Mediju apskats: apkopojusi Arta Skuja.
Šī diena vēsturē: Latvijā 1989. gada pirmajā jūnijā ievieš talonus cukuram un ziepēm.

Maija beigās Latvijas skolās noslēgusies gaisa kvalitātes mērītāju uzstādīšana, informē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļa.

Cilvēku iepirkšanās paradumus ietekmē nu jau divi spēcīgi faktori – pandēmijas laikā iemantotie paradumi un inflācija, kuras dēļ ievērojami pieaugušas arī pārtikas produktu cenas. Vai mazumtirgotāji izjūt iepirkšanās paradumu izmaiņas un vai tās ir uz palikšanu?

Tādi esam: Fotogrāfs Mārcis Bendiks nu jau daudzus gadus savu mājvietu bieži rod Aizputē, kur viņš izveidojis vienu no labākajām analogo fotogrāfiju darbnīcām Latvijā. Šajās dienās viņš interesentiem novadījis vairāku dienu Klasiskās melnbaltās fotogrāfijas fotodarbnīcu, kur viņš kopā ar saviem domu biedriem dalījās savās zināšanās, kas uzkrātas daudzu gadu garumā. Plašak Ingas Ozolas ierakstā.
Mediju apskats: apkopojusi Arta Skuja.

Raidījuma viesis ir filozofs Igors Gubenko, Latvijas Universitātes pētnieks un mācībspēks, kura interešu lokā ir rast dažādību tajā, kā domājam un runājam par pasauli, kurā dzīvojam.

Skriešana, latvietība un zinātne - tā par šī raidījuma viešņu varētu teikt īsumā. Satiekamies, lai parunātu vairāk par visiem trim viņas dzīves "lielajiem vaļiem". Maratoniste, latviešu zinātniece Lielbritānijā Anna  Kļučņika.

Latvijā atkritumu poligonos joprojām turpina nonākt liels  atkritumu daudzums, kas varētu kalpot kā nozīmīgs enerģijas avots, bet tie nekādā veidā netiek pārstrādāti un paliek vienkārši  gulēt zemē. Kā veicināt atkritumu pārvēršanu lietderīgā enerģijā?

Kā lapsa lidot mācījās. Pasaku stāsta Antra Liedskalniņa

Gaidāma apkures sezona ir biedējoša augsto energoresursu cenu dēļ, bet kā eksperti ne reti ir teikuši, vislabākais veids, kā ietaupīt ir, enerģiju mazāk patērēt. Viens no veidiem ir ēku siltināšana. Kā ar to veicies?

Kristīnes Želves romāna "Grosvaldi" fragmenti aktiera Gundara Āboliņa lasījumā. 1.daļa. Romāns, kas vēsta par Latvijas vēsturē nozīmīgu ģimeni - Grosvaldiem un viņu gaitām turpat simt gadu garumā.

Vai mazdārziņi Latgalē ir aktuāli? Un vai šā brīža situācija, kad cenas pārtikas produktiem pieaug, ir palielinājusi pilsētnieku interesi pašiem ko izaudzēt savam pašpatēriņam?

Kāpēc mūsu laika dzejnieki lasa simtgadnieka Linarda Tauna dzeju; kādas līdzības  varam saskatīt starp literātu grupas "Elles ķēķis" Ņujorkā darbību un pašreizējiem ukraiņu literātu centieniem Eiropā. Kultūras rondo studijā Tauna simpozija rīkotāji – dzejnieki Kārlis Vērdiņš un Artis Ostups.

 

Skriešana, latvietība un zinātne - tā par šī raidījuma viešņu varētu teikt īsumā. Satiekamies, lai parunātu vairāk par visiem trim viņas dzīves "lielajiem vaļiem". Maratoniste, latviešu zinātniece Lielbritānijā Anna  Kļučņika.

Globālais bada rēgs. Sestā sankciju kārta iedarbināta – ar nepilnu jaudu. Ieroči un miers.

Starptautiskajā Bērnu aizsardzības dienā aktualizējam jautājumu par peldētprasmi un skolas peldēšanas apmācības kvalitāti.

Te ūdenī, te uz sauszemes - vienlīdz labi abās vidēs. Ir dzīvnieki, kuri lieliski pielāgojušies dzīvei kā ūdenī, tā krastā. Kā to ļauj darīt šo dzīvnieku fizioloģiskā uzbūve un kādi ir šo dzīvnieku paradumi?