Atskats vakardienā.
*
1914. gada 6. Oktobris ir diena, kad pasauli ieraudzījia pasaulslavenais norvēģu pētnieks Tūrs Heijerdāls.

Gatavojoties ziemai, cilvēki gādā pārtikas krājumus un daudz lielākos apjomos, kā iepriekš rudenī, pērk kartupeļus, burkānus, kāpostus, sīpolus. Tā secina dārzeņu audzētāji Cēsu novada Stalbes pagasta „Purmaļos. Saimniecībā šobrīd pats karstākais darba laiks ir kāpostu novākšanā un skābēšanā, arī tiem pieprasījums ir ļoti liels.
*
Ceļu remontdarbi turpinās vēl aizvien un aktīvi tie notiek Bauskas novadā. Kā allaž remontdarbu laikā, iedzīvotājiem jāsaskaras ar neērtībām, un nebūt ne visi ar to ir mierā.

Patlaban notiekošās partiju sarunas par jaunās valdības izveidi liecina, ka notiek cīņa par varu, par amatiem, nevis ir vēlme attīstīt valsti, intervijā Latvijas Radio teica Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputāts Viktors Valainis, norādot, ka atsevišķi politiskie spēki jau norobežojušies no saviem vēlētājiem dotajiem solījumiem.

Iepirkumā līdz nākamā gada beigām piegādāt Daugavpils pilsētai četrus četrasu zemās grīdas tramvajus pēdējā izsludinātajā konkursā ieguva "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca". Līguma kopējā summa ir 7,4 miljoni eiro. Tramvaji tiks ražoti turpat Daugavpilī - Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā, un tas uzņēmumam ar vairāk nekā 155 gadu pieredzi kļūs par jaunu darbības virzienu. Pēc uzņēmuma vadības domām, tramvaju vagonu ražošana veicinās Daugavpils veidošanos par būtisku transporta nozares centru reģionā, kas radīs jaunas darba vietas un ieņēmumus pilsētai un reģionam.
*
Šorīt jau ziņās esam stāstījuši, ka Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem šodien norisināsies darba birža. Šoreiz vairāk nekā 400 vakanču piedāvās 10 uzņēmumi.

Uldis Ķezberis ar ārzemju ziņām.
*
Šodien Prāgā norisinās pirmā Eiropas Politiskās kopienas tikšanās. Šis jaunais veidojums apvieno 44 Eiropas valstu politisko līderus. Tostarp uz Prāgu citu starpā dodas arī Ukrainas, Gruzijas, un Moldovas līderi. Sākotnējā ideja par jaunā foruma izveidi pieder Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, kurš tajā saskata iespēju uzturēt sadarbību ar valstīm, kas vai nu vēlas iestāties Eiropas Savienībā, vai nu kādreiz tajā bija, vai arī vienkārši pārstāv līdzīgas vērtības.
*
Kopš 24. februāra un agresīvā Kremļa iebrukuma Ukrainā Krievijas neatkarīgās žurnālistikas centrs ir Rīga. No diktatūras bēgošie mediji nekautrējas karu nosaukt par karu. Lai gan ir saprotami, kāds labums no šo mediju satura ir Krievijas auditorijai, Latvijā tomēr ir vērts uzdot jautājumu – kādu labumu no tā gūstam mēs? Kā vērtēt šo mediju ietekmi uz mūsu informatīvo telpu?

Liepājā sāk vērienīgi atzīmēt operas simtgadi. Koncertzālē „Lielais dzintars” oktobrī atskaņos divas operas. Jau šajā sestdienā gaidāms kāds īpašs notikums, jo tā būs opera mazākajiem klausītājiem. 120 jaunieši no Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas, 30 pedagogi un radošā komanda piedalīsies komponista Jēkaba Nīmaņa, režisores Māras Ķimeles, scenogrāfa Reiņa Suhanova un dramaturģes Rasas Bugavičutes-Pēces radītajā jaundarbā – operā ģimenēm „Mūž(-uš)īgais lidojums.

„Es tevi dzirdu!” – mēs reizēm sakām, neapjaušot, ka tā var būt privilēģija. Bet vai mēs zinām, kā rīkoties, ja mūs uzrunā nedzirdīgs cilvēks? Kā atbalstīt un palīdzēt sadzirdēt pasauli tiem, kuri to nevar tāpat, kā mēs?

Kā trombi asinsvados - šķēršļi upēs maina dzīvi tajās. Kādi tie ir Latvijas upēs un kā ietekmē bioloģisko daudzveidību? Ko ar šiem šķēršļiem šobrīd dara pasaulē - jauc nost vai būvē jaunus?

Kāpēc darbu Ventspils koncertzālē „Latvija” pārtraucis tās mākslinieciskais vadītājs Miks Magone un kā viņš vērtē iespēju šajā sezonā izdzīvot reģionālajām koncertzālēm, skaidrojam sarunā ar Miku Magoni. 

Rita Ruduša raidījumā Atvērtie faili pēta Krievijas neatkarīgo mediju klātbūtnes ietekmi Latvijā.

Krustpunktā izvaicājam Satversmes aizsardzības biroja direktoru Egilu Zviedri.

Valsts Aizsardzības dienestā nākamgad iesauks pirmos 500 jauniešus, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Kas par to jāzina jau šobrīd?

Esam pieraduši, ka kalendārs ir kaut kas stabils un negrozāms, ka pēc 31. decembra sekos 1. janvāris. Taču ne vienmēr tā ir bijis. 1582. gadā vairākās Eiropas valstīs cilvēki aizgāja gulēt 4. oktobrī, bet pamodās jau 15. oktobrī. Notika Gregora kalendāra ieviešana, sekojot pāvesta Gregora XIII bullai.

1684. gadā Rīgā iznāca čehu pētnieka un dārznieka Georga Holīka grāmatiņa par dārzkopību “Apvienotā Vid- un ārzemju dārzkopība”. Tā kļuva par bestselleru un piedzīvoja 20 papildinātus pārizdevumus, tomēr līdz mūsdienām zināmi vien divi šīs retās grāmatas pirmizdevuma eksemplāri Baltijā.

Svinīgi parakstīts līgums par 5 miljonu eiro piešķiršanu Rīgas Vāgnera nama atjaunošanai.

Kultūras afiša: Ir sācies Starptautiskais Baltijas baleta fetsivāls, šogad tas norit jau 27.reizi. Vakar atklāta baletam veltīta izstāde "Latvijas Nacionālā baleta simtgades lidojums", rīt festivāla labdarības koncerts un baleta kino nakts. Turpmākās nedēļas baleta izrādes un viesi no Norvēģijas un Portugāles.
Mediju apskats: apkopojusi Mariona Baltkalne.
Šī diena vēsturē: 1914. gada 6. oktobris ir diena, kad dzimis pasaulslavenais norvēģu pētnieks Tūrs Heijerdāls.

Mobilizācijas gadījumā zemessargi tiks ieskaitīti aktīvajā dienestā karavīra statusā. To paredz Saeimas ceturtdien, 6. oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Latvijas Zemessardzes likumā, informēja Saeimas Preses dienestā.

Iepirkumālīdz  nākamā gada beigām piegādāt Daugavpils pilsētai četrus četrasu zemās grīdas tramvajus pēdējā izsludinātajā konkursā ieguva "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca".Līguma kopējā summa ir 7,4 miljoni eiro.Tramvaji tiks ražoti turpat Daugavpilī-Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā, un tas  uzņēmumam arvairāk  nekā 155 gadu pieredzi kļūs par jaunu darbības virzienu.  Pēc uzņēmuma vadības domām, tramvaju vagonu ražošana veicinās Daugavpils veidošanos par būtisku transporta nozares centru reģionā, kas radīs jaunas darba vietas un ieņēmumus pilsētai un reģionam. Plašāk no Daugavpils- Silvijas Smagaresveidotajā ierakstā.

Tādi esam: Lai veicinātu iedzīvotāju aktivitāti Jelgavas novadā, Zemgalē turpinās projekts „Kopdare. To organizē lauku partnerība „Lielupe un projekta moto ir „kopā darām, radām, augam. Pavasarī 16 Jelgavas novada pagastos notika iedzīvotāju līdzdalības pasākumi, augustā Zaļeniekos notika demokrātijas festivāls „Kopienas sarunas, bet oktobra beigās notiks Iedzīvotāju forums. Ko no šiem pasākumiem iegūs Jelgavas novada iedzīvotāji, skaidro Daina Zalamane.
Mediju apskats: apkopojusi Mariona Baltkalne.

 

"Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība vienojas neatbalstīt "Progresīvo" aicināšanu koalīcijā

Sarkandaugavas pārvada būvniecība ir finiša taisnē; būvnieks neizslēdz arī iespējamās grūtības

Saeima konceptuāli atbalsta apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tikai Latvijā deklarētiem iedzīvotājiem

Prāgā norisinās pirmā Eiropas Politiskās kopienas tikšanās

Ukraina nepilnā nedēļā Hersonas apgabalā atkarojusi 400 kvadrā-kilometrus. Krievijas armija turpina apšaudīt civilos objektus

 

Rita Ruduša raidījumā Atvērtie faili pēta Krievijas neatkarīgo mediju klātbūtnes ietekmi Latvijā.

„Es tevi dzirdu!” – mēs reizēm sakām, neapjaušot, ka tā var būt privilēģija. Bet vai mēs zinām, kā rīkoties, ja mūs uzrunā nedzirdīgs cilvēks? Kā atbalstīt un palīdzēt sadzirdēt pasauli tiem, kuri to nevar tāpat, kā mēs?

Par zaķu Jānīti. Pasaku stāsta Harijs Misiņš

Krustpunktā izvaicājam Satversmes aizsardzības biroja direktoru Egilu Zviedri.

Romualda Granauska garā stāsta „Dzīve zem kļavām" radiovariants. Lasa Zigrīda Stungure. Režisors Jānis Vītoliņš. Skaņu režisore Ināra Meirovica. 1989. gada ieraksts. 3. daļa.

Rita Ruduša raidījumā Atvērtie faili pēta Krievijas neatkarīgo mediju klātbūtnes ietekmi Latvijā.

Kāpēc darbu Ventspils koncertzālē „Latvija” pārtraucis tās mākslinieciskais vadītājs Miks Magone un kā viņš vērtē iespēju šajā sezonā izdzīvot reģionālajām koncertzālēm, skaidrojam sarunā ar Miku Magoni. 

Valsts Aizsardzības dienestā nākamgad iesauks pirmos 500 jauniešus, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Kas par to jāzina jau šobrīd?

Kā trombi asinsvados - šķēršļi upēs maina dzīvi tajās. Kādi tie ir Latvijas upēs un kā ietekmē bioloģisko daudzveidību? Ko ar šiem šķēršļiem šobrīd dara pasaulē - jauc nost vai būvē jaunus?